Trešajā ceturksnī lielākais uzņēmumu kreditēšanas apjoms divu gadu laikā

Kreditēšanā ir vērojams samērā stabils pieaugums, turklāt pieaugums ir gan uzņēmumu, gan arī mājsaimniecību segmentā, kur vērojama nedaudz lielāka interese par hipotekārajiem kredītiem, informēja "SEB bankas" valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

Salīdzinājumā ar otro ceturksni kopējais banku sektora izsniegto kredītu apjoms šogad trešajā ceturksnī audzis par 22%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni pieaugums ir 6%. Izaugsme ir panākta bez Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu aktīvas apgūšanas, skaidroja Danēvičs.

Šogad pirmajā ceturksnī kredītos izsniegti 290,17 miljoni eiro, otrajā ceturksnī - 311,96 miljoni eiro, trešajā ceturksnī - 382,11 miljoni eiro. Pērn pirmajā ceturksnī izsniegti 289,62 miljoni eiro, otrajā - 257,93 miljoni eiro, trešajā - 379,45 miljoni eiro, bet ceturtajā - 349,33 miljoni eiro.

Danēvičs atzīmēja, ka patlaban bankas konkurē par veselīgu uzņēmumu kreditēšanu, jo kreditēšana ir banku pamata bizness. Tā veido 60 līdz 70% vai pat vairāk no banku kopējiem ieņēmumiem. Tomēr bankas kreditē piesardzīgi, jo krīzes laiki jau pierādīja, kas notiek, kad kreditēšana ir pārāk aktīva, atzīmēja "SEB bankas" valdes loceklis.

Danēvičs vērsa uzmanību, ka joprojām liela daļa uzņēmumu nav gatavi saņemt kredītu. Viens no ierobežojumiem ir ēnu ekonomika, jo banka uzņēmuma spēju atmaksāt kredītu vērtē, analizējot tīro ieņēmumu plūsmu. Ēnu ekonomika maziem un vidējiem uzņēmumiem ir ļoti būtisks šķērslis kredīta saņemšanai, atzina Komercbanku asociācijas pārstāvis. Būtisks šķērslis ir arī pašu kapitāla nepietiekamība.

No nozarēm nozīmīgāko kredītportfeļa daļu - 31% - veido nekustamā īpašuma nozare. Danēvičs atzina, ka līdz ar valsts attīstību kredītportfelī vajadzētu mazināties nekustamo īpašumu nozarei.

Kreditētāko nozaru vidū ir arī apstrādes rūpniecība (12%), finanses un apdrošināšana (11%), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (10%), transports un uzglabāšana (9%). Straujākais kāpums - par 41% - šogad trīs ceturkšņos bija transporta un uzglabāšanas nozarē, bet apstrādes rūpniecībā apjomi kritušies par 35%.

Danēvičs skaidroja, ka transporta un uzglabāšanas nozarē straujais kreditēšanas pieaugums ir aizkavēto investīciju efekts, tas ir, nozare no 2008. līdz 2014.gadam pastāvēja "izdzīvošanas režīmā", bija mazas investīcijas, bet tagad novērojama atkopšanās un straujš kreditēšanas pieaugums. Šogad transporta un uzglabāšanas nozarei no jauna piešķirts finansējums 111 miljonu eiro apmērā. Transporta nozarē investīcijas ir nepieciešamas, jo bez tām uzņēmumi nespēj būt konkurētspējīgi, piemēram, aviācijas nozarē ir izaicinājums lidot ar 20 gadus vecām lidmašīnām pat salīdzinoši zemu naftas cenu apstākļos, skaidroja bankas pārstāvis.

Lai kopumā sekmētu kreditēšanu Latvijā, jāstrādā gan valstij, gan bankām, gan pašiem uzņēmumiem. Bankām jāturpina attīstīt individuāli risinājumi uzņēmējiem un jāpalīdz uzlabot uzņēmēju zināšanas, piemēram, zināšanas nav pietiekamas par mezanīna finansējumu, lai gan Eiropā novērtēts, ka Latvijā tas ir labi strukturēts atbalsta produkts, skaidroja Danēvičs.

Valstij jāstrādā pie tiesiskās vides sakārtošanas, jānodrošina efektīva struktūrfondu apgūšana un jāizmanto nodokļi kā motivācijas instruments, piemēram, Igaunijā reinvestētās peļņas neaplikšana ar uzņēmuma ienākuma nodokli sekmējusi aktīvāku kreditēšanu. Latvijā arī aktīvāk jāmazina ēnu ekonomika, jo darbaspēka nodokļi mūsu valstī ir salīdzinoši augsti, ja rēķina matemātiski, taču, ja vērtē to iekasējamību pret iekšzemes kopproduktu, tad summa nav tik liela. Ja nodokļus paņem tikai no "baltās ekonomikas", tad godīgi strādājošajiem uzņēmumiem ir grūti būt konkurētspējīgiem. "Uzņēmumiem ir ļoti svarīgi, lai visi maksā nodokļus, jo konkurēt ar kādu, kurš nesamaksā nodokļus, ir ļoti izaicinoši," sacīja "SEB bankas" valdes loceklis.

Savukārt uzņēmumiem, lai tie varētu saņemt finansējumu, jābūt veselīgiem, jāceļ rentabilitāte, jātiecas uzlabot savas zināšanas, kā arī jāinteresējas par valsts atbalstu uzņēmējdarbībai.

Kā ziņots, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārskatā teikts, ka nerezidentu nefinanšu uzņēmumu jauno kredītu apmērs šī gada pirmajos trīs ceturkšņos bija 962 miljoni eiro, kas ir par 82 miljoniem eiro jeb 9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Šogad turpināja augt rezidentu mājsaimniecību jaunie kredīti mājokļa iegādei - deviņos mēnešos mājsaimniecībām kļuva pieejami kredīti mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam 225 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9% jeb 18 miljoniem eiro vairāk salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Jauno patēriņa kredītu apmērs auga par 41% jeb 28 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Savukārt nerezidentu jaunajā kreditēšanā joprojām dominēja īstermiņa aizdevumi.

Uz sarakstu