Latvijas Bankas padomes loceklis: Atpaliekam ES fondu apguvē

Ja salīdzina gadu pret gadu, tad kritums ir 150-200 miljoni eiro.

Kušners pauda viedokli, ka ar fondu apguvi pašlaik sekmējas sliktāk nekā iepriekšējā ES fondu plānošanas perioda sākumā.

Komerckredīti nav vienīgais finanšu avots, papildu līdzeklis ir struktūrfondi, taču pašlaik šie līdzekļi tautsaimniecībā neienāk, skaidroja Latvijas Bankas pārstāvis.

Kušners deputātiem stāstīja arī par Eirosistēmas piedāvātajiem risinājumiem finansējuma pieejamības veicināšanai. Viena no iespējām ir ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju jeb TLTRO programma. Šajā programmā Latvijā līdz šim bijusi interese tikai 15% apmērā no piedāvātās naudas. Savukārt paplašinātajā aktīvu pirkšanas programmā Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus vairāk nekā miljarda eiro apmērā, un daļa no šīs naudas nonāk komercbanku sektorā, skaidroja Latvijas Bankas pārstāvis un norādīja, ka naudas līdzekļi komercbankām ir pieejami.

Vērtējot situāciju kreditēšanā, Kušners norādīja, ka mājsaimniecību gadījumā sakārtotā likumdošana ļauj sagaidīt arī turpmākus pozitīvus uzlabojumus. Savukārt nefinanšu sabiedrību kreditēšanā pastāv gan problēmas ar tiesisko vidi, gan arī vēl ir iespējami risinājumi investīciju stimulēšanai, piemēram, reinvestētās peļņas neaplikšana ar ienākuma nodokli.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekle Ludmila Vojevoda deputātus informēja, ka šogad kreditēšanā gada dinamika ir negatīva, bet parādās pirmās indikācijas, ka šogad varētu būt lūzuma punkts. No jauna izsniegto kredītu dinamika šogad gan ir svārstīga, bet tomēr kopumā tā ir augšupejoša, un ir redzamas kreditēšanas atdzīvošanās pazīmes.

Kā ziņots, FKTK dati rāda, ka rezidentu nefinanšu uzņēmumu jauno kredītu apmērs šī gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 600 miljonus eiro, kas bija par apmēram 90 miljoniem eiro jeb 18% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Rezidentu mājsaimniecību jaunie kredīti mājokļa iegādei turpināja mēreni augt - šā gada pirmajos sešos mēnešos mājsaimniecībām kļuva pieejami kredīti mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam 127 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,4% vairāk salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Pieauga patēriņa finansēšana, kā arī pārējie mājsaimniecībām piešķirtie kredīti, kopumā pārsniedzot 90 miljonus eiro pusgada laikā, kas bija gandrīz 1,7 reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Nerezidentu jaunajā kreditēšanā dominēja īstermiņa aizdevumi ar atmaksas termiņu mazāku par vienu gadu (82% no sešu mēnešu laikā izsniegtajiem kredītiem). Apmēra pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lielā mērā ietekmēja ASV dolāra kursa stiprināšanās attiecībā pret eiro, jo gandrīz trīs ceturtdaļas no kredītiem bija denominēti ASV dolāros, skaidro FKTK.

Kopējais kredītportfelis otrajā ceturksnī samazinājās. Tautsaimniecības nozaru dalījumā dinamika bija dažāda - pieaugums vērojams informācijas tehnoloģiju (par 31 miljonu eiro), nekustamā īpašuma un būvniecības (par 21 miljonu eiro), citu pakalpojumu (par 17 miljoniem eiro), lauksaimniecības (par 16 miljoniem eiro) un apstrādes rūpniecības (par 4,5 miljoniem eiro) nozarēs. Savukārt samazinājās kredītportfeļi šādās nozarēs: tirdzniecība (par 23 miljoniem eiro), transports (par 18 miljoniem eiro) un enerģētika (par 12 miljoniem eiro).

Banku sektora kopējais kredītportfelis šā gada jūnija beigās bija 14,744 miljardi eiro.

Uz sarakstu