Kozlovskis: ES pastāv dažādi viedokļi par patvēruma meklētāju pārvietošanu, tāpēc diskusijas turpināsies
Luksemburgā otrdien, 17.jūnijā, noslēdzās ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmes iekšlietu ministru tikšanās. Kā žurnālistiem pastāstīja ES Padomes prezidējošās valsts - Latvijas - iekšlietu ministrs, pēc šodienas diskusijām viņš vēlreiz secinājis, ka kopumā dalībvalstis pozitīvi vērtē Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto migrācijas programmu, kas arī turpmāk kalpos kā pamats turpmākajām debatēm.
Sanāksmē pozitīvi tika novērtēta pieeja, kura sastāv gan no tūlītējiem pasākumiem, gan vidēja termiņa priekšlikumiem, kas balstās uz četriem punktiem - nelegālās migrācijas plūsmu samazināšana, robežu kontroles pilnveidošana, patvēruma sistēmas stiprināšana un legālās migrācijas iespēju pilnveidošana.
Diskusijā ministri īpašu uzmanību pievērsa jautājumam, kā nodrošināt taisnīgu solidaritātes un atbildības līdzsvaru praksē. Sanāksmē esot gūts atbalsts tam, ka solidaritāte un atbildība ir ES politikas neatņemama sastāvdaļa, tāpēc ir jāmeklē risinājumi, kā tās stiprināt praksē, lai panāktu ES risinājumu.
Šajā kontekstā īpaša uzmanība šodienas sanāksmē tika veltīta jautājumam par pārvietošanas programmu. "Ir vienota izpratne, ka ES ir jānodrošina atbalsts dalībvalstīm, kas saskaras ar vislielāko spiedienu. Vienlaikus ir jāatzīst, ka turpina pastāvēt dažādi viedokļi attiecībā uz EK ierosinājumu par patvēruma meklētāju pārvietošanas detaļām, kur vēl ir jāturpina diskusijas, lai panāktu vienošanos. Risinājumam, protams, ir jābūt praktiskam," uzsvēra Kozlovskis.
Viedokļu dažādība skaidri norāda, ka pirmkārt valstu vadītāju līmenī jāvienojas par pamatprincipiem, kā sasniegt Eiropadomes 23.aprīļa secinājumos noteikto mērķi. Toreiz ES valstu un valdību vadītāji Briselē ES valstu un valdību vadītāji pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā vienojās par ES klātbūtnes stiprināšanu Vidusjūras reģionā, cilvēku kontrabandas apkarošanu, nelegālo imigrācijas plūsmu novēršanu un iekšējās solidaritātes stiprināšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
"'Sanāksmē īpaši tika atzīmēta efektīvas atgriešanas politikas nozīme. Bez efektīvas atgriešanas politikas nav iespējams ilgtermiņa risinājums, tāpat kā bez stingriem pasākumiem cilvēku kontrabandas apkarošanai. Mēs informēsim Eiropadomi par šodienas diskusiju," uzsvēra Kozlovskis.
"Atbildot uz jautājumu par (patvēruma meklētāju uzņemšanas) obligātuma vai brīvprātības principu, šodien mums bija ļoti garas debates par migrāciju un, kā jau es minēju, mums pastāv viedokļu dažādība. Pastāv viedokļu dažādība par to, vai tas ir obligāts vai brīvprātīgs princips, un viedokļu dažādība arī par kritērijiem, kā tiek rēķinātas iespējamās kvotas. Ņemot vērā, ka šī bija pirmā ministru līmeņa diskusija pēc EK pirms mēneša izteiktā priekšlikuma kopumā par pamatprincipu vienojāmies, proti, skaidrs, ka jābūt solidaritātei. Es ļoti ceru, ka līdz tam nonāksim un nebūs tā, ka atsevišķas valstis, kas saskaras ar spiedienu, cietīs no tā. Tāpēc es domāju, ka Luksemburgas prezidentūras laikā nonāksim līdz kopīgam viedoklim," norādīja Kozlovskis.
Kozlovskis arī pastāstīja, ka sanāksmē diskutēts par ES Iekšējās drošības stratēģiju. Jau pagājušajā gadā Eiropadome, apstiprinot stratēģiskās vadlīnijas brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, aicināja līdz 2015.gada vidum pārskatīt ES iekšējās drošības stratēģiju.
Politiķi priecē, ka Latvijas prezidentūrai izdevās nodrošināt Eiropadomes dotā uzdevuma savlaicīgu izpildi un šodien esam apstiprinājuši Padomes secinājumus par atjaunoto Eiropas Savienības iekšējās drošības stratēģiju 2015.-2020.gadam.
Padomes secinājumos ir akcentētas būtiskākās prioritātes tuvākajiem gadiem ES iekšējās drošības jomā, un tās ir terorisma, radikalizācijas, organizētās noziedzības, kibernoziedzības novēršana un apkarošana un kiberdrošības sekmēšana. Pēc Kozlovska vārdiem, ir ārkārtīgi svarīgi attīstīt operatīvu pieeju atjaunotās Iekšējās drošības stratēģijas īstenošanas laikā, tāpēc nākamais solis būs kopā ar Komisiju radīt īstenošanas plānu, kurā tiks uzskaitītas konkrētas darbības un pasākumi prioritāšu ieviešanai.
Savukārt runājot par terorismu, šodien izskanējuši daudzi vērtīgi komentāri un paustas jaunas idejas, kas apstiprina, ka terorisma apkarošanas jautājumos ir sasniegts progress. Kozlovskis uzskata, ka ir jāstrādā daudz ātrāk un efektīvāk, lai sasniegtu rezultātu. Īpaša uzmanība jāvelta pasākumiem, kas stiprina Šengenas esošo instrumentu mērķtiecīgu un sistemātisku izmantošanu, veicina informācijas apmaiņu, cīņu ar nelegālu šaujamieroču apriti un īsteno radikalizācijas apkarošanas pasākumus, norādīja Kozlovskis.
Jāatzīmē, ka Latvijas valdošās koalīcijas politiskie spēki ir vienisprātis, ka obligātu bēgļu kvotu noteikšana Latvijai nav atbalstāma.
Latvija savā nacionālajā pozīcijā par bēgļu jautājumiem iebildīs pret obligātajām kvotām un vērsīs ES institūciju uzmanību uz Latvijas vēsturisko pieredzi un nacionālo sastāvu, iepriekš norādījusi Iekšlietu ministrija.
Latvijā vienīgajā patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki", kurš atrodas Ropažu novadā, varētu izmitināt vēl 50 jaunus imigrantus. Kā nesen Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, "Mucenieki" "varētu tikt galā" ar 50 jauniem imigrantiem, tomēr tas nav skaitlis, ko Latvija oficiāli nosauktu kā iespējamo uzņemamo imigrantu skaitu, ja notiks imigrantu pārvietošana starp ES dalībvalstīm.
EK nesen pieņēmusi pirmos priekšlikumus visaptverošajā pieejā ar mērķi uzlabot migrācijas pārvaldību, norādot, ka Latvijai varētu būt jāuzņem 737 bēgļi. Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Itālijas būtu jāuzņem 310 bēgļi, bet no Grieķijas - 207. Tāpat Latvijai būtu jāuzņem 220 bēgļi no viņu mītnes zemēm.
Uz sarakstu
