Dzenītis: Druskininki gan savu "Kāpas" projektu uzcēla un jau trīs gadus izbauda
"Šī projekta dēļ esmu mediju telpā iekļuvis kā "skandalozais uzņēmējs. Nesapratu! Skandalozs ar ko? Tāpēc, ka uzdrošinājos pacelties pāri Latvijas līmenim, kad neskandalozi ir tikai lielveikalu vai nekustamā īpašuma projekti? Toreiz šī projekta dēļ kā tik mani nedēvēja. Pat mediju virsrakstos tiku apsaukts arī par afēristu," atceras viņš.
"Vai tagad par trakiem un afēristiem dēvējam arī Druskininkus? Neesmu dzirdējis tādas runas. Drīzāk esmu dzirdējis balto skaudību par to, kā redz, lietuvieši gan prot sevi pareizi nostādīt, prot lidot augstāk un tālāk, tāpēc ar savu biznesu jau pusi no Latvijas ir iekarojuši," uzskata Dzenītis.
"Lai piedzīvotu arī Latvijā šādus projektus, ir vienlaicīgi jāsakrīt vairākiem apstākļiem, tai skaitā jābūt uzņēmējiem ar vērienu, jābūt valsts un pašvaldību amatpersonām, kuras palīdz, nevis traucē, jābūt sabiedrībai, kura ar savu pieprasījumu un gribu dzen šādas iniciatīvas uz priekšu, nevis tīksminās par neveiksmi, un jābūt arī tiesiskajam regulējumam, lai projekti ilgstoši neiegulst tiesnešu mapēs," mudina Dzenītis.
"Runa ir ne tikai par ieilgušājām tiesvedībām, kuras Latvijas uzņēmējdarbības videi ir tik ļoti raksturīgas. Atskatoties uz tā brīža runām publiskajā telpā, mani vairāk mulsina sabiedrības un arī oficiālo personu nepārtrauktais aizdomīgums, bailīgums, skepse, un neticība tam, ka arī mēs tepat varam kaut ko lielu paveikt," papildina Dzenītis.
"Šāds multifunkcionālā izklaides centra projekts Jūrmalā būtu ļoti noderējis šobrīd, kad no jauna aizsākušās diskusijas par to, ar ko un kā kompensēt "Jauno Vilni", ja viņi tomēr izlems Jūrmalu un Latviju pamest," uzskata Māris Dzenītis.
"Šo konkrēto projektu "Kāpa" realizēt vairs nav iespējams. Pārāk ilgi tas ievilcis, arī tiesvedība vēl nav beigusies. Turklāt arī Druskininki mūs ir jau apsteiguši, un tik tuvu viens no otra Baltijas nelielajā tirgū šādi projekti nevarētu izdzīvot," skumji secina Dzenītis.
"Toreiz mēs cerējām, ka Jūrmala ar savu "Kāpu" piesaistīs lietuviešus, kā arī igauņus, baltkrievus, arī krievus un poļus pie mums. Taču tagad latvieši savu naudu traucas tērēt uz Druskininkiem, slavē Lietuvas uzņēmību, nedaudz pavaimanā par to, kāpēc pie mums nekā tāda nav. Taču joprojām nemanu, ka tas mainītu attieksmi tad, kad atkal kāds no vietējiem publiskajā telpā iespraucas ar savu lielo projektu. Tad mēs atkal izsmejam, piemirstot, kā tas citkārt beidzas," stāsta Dzenītis.
Uz sarakstu
