Baronu fon Volfu dzimtas kapi atgūst kādreizējo godību

Ja vēl pirms dažiem gadiem par baronu fon Volfu dzimtas kapiem Jaunlaicenē liecināja vien uzraksts tās malā, tad šobrīd nevienam vairs nav šaubu, ka tur atrodas kapu teritorija. Simboliskie koka vārti, kas liedz iebraukt teritorijā transportlīdzekļiem, bet ļauj viegli iekļūt kājāmgājējiem, skaidri saskatāmās piemiņas plāksnes, koka krusts iepretim kapličai, sakoptā teritorija – tie ir tikai daži no darbiem, kas paveikti pēdējos gados.

Nozīmīgs solis kapsētas sakopšanā sperts šovasar, kad, pateicoties Jaunlaicenes pagasta pārvaldei un fon Volfu ģimenes ziedojumam, veikti vairāki labiekārtošanas darbi. Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska atklāj, ka tie sākušies ar egļu izgriešanu kapsētas malās. "Egles vajadzēja nogriezt, jo tās bija izaugušas pa visu perimetru un aizēnoja kapsētu. Nogrieztie koki tika pārdoti, kā rezultātā ieguvām līdzekļus kapsētas labiekārtošanai. Šī summa sastādīja apmēram pusi no tā, ko mēs šogad iztērējām vai ieguldījām kapsētas labiekārtošanā. Otru pusi veidoja fon Volfu dzimtas ziedojums," viņa informē.

Iegūtie līdzekļi iztērēti, lai sakoptu aiz kapličas esošo teritoriju, atbrīvojot to no celmiem, izlīdzinot un iesējot zālienu. Šos darbus veica SIA "RC Ainava". Papildus izgatavoti simboliski koka vārti pie kapsētas ieejas, iepretim kapličai uzstādīts koka krusts (autors Ivars Poļaks), kā arī Aināra Zelča veidotā piemiņas plāksne Edītei un Ralfam fon Volfiem. Tas bija pēdējais baronu pāris, kas saimniekoja Jaunlaicenes muižā. Pirms diviem gadiem viņu mirstīgās atliekas pārvestas no Fürstenfeldbrukas kapsētas Vācijā pārapbedīšanai dzimtas kapsētā Jaunlaicenē.

Aizrauj jaunā mācītāja dedzība

"Kapsēta atguvusi savu kādreizējo godību," stāvot tās malā, spriež baronu fon Volfu dzimtas atvase, Edītes un Ralfu fon Volfu mazdēls – Andreas fon Volfs. Atmiņā joprojām saglabājusies aina no pirmās viesošanās reizes Jaunlaicenē. Tas bijis deviņdesmito gadu sākumā, kad Jaunlaicenē ieradās gados jaunais mācītājs Artis Krasts. Viņš vēlējās izveidot baronu fon Volfu dzimtas kapličā baznīcu baptistu draudzei. Ar Rundāles pils muzeja direktora Imanta Lancmaņa palīdzību mācītājs uzsācis dzimtas pēcteču meklējumus. "Tā viņš mani atrada," abu iepazīšanos atceras A. fon Volfs.

Ierodoties dzimtas kapsētā, viņu sagaidīja ne sevišķi pievilcīga ainava. Izrādījās, ka kara laikā kapi rakti vaļā, lai pārliecinātos, ka līdz ar mirušajiem nav aprakts kaut kas vērtīgs. Kapličas logi bija izsisti, durvis izlauztas, bet pati iekšiene izdemolēta. "Sākumā viņš man lūdza materiālus jumtam, bet beigās izrādījās, ka paša jumta nemaz nav," ar tā brīža situāciju iepazīstina baronu pēctecis. Ieguvis kapsētā dusošo vārdus, viņš devies pie mirušo radiniekiem, lūdzot naudu kapličas atjaunošanai. "Es vērsos pie katra apmēram tā: lūk, te ir apbedīts tavs vecvecvectēvs. Iedod naudiņu, lai mēs varētu kapsētu atjaunot," viņš smejoties saka. Kāds iedevis 500, cits – 5000 markas, līdz kopīgiem spēkiem savākti apmēram 25 000.

Trīs četru gadu laikā par šiem līdzekļiem kapliča tikusi pie jaunām durvīm, logiem un jumta. Lai gan jaunā mācītāja sapnis par baptistu baznīcas izveidi tā arī neīstenojās, pateicoties viņam, A. fon Volfu ieinteresējusi dzimtas vēsture. Jaunlaicenes muižā piedzimis viņa tēvs, taču, kamēr viņš bijis dzīvs, dēlu dzimtas vēsture maz interesējusi. Arī pēc tikšanās ar A. Krastu baronu pēcteci vairāk aizrāvusi jaunekļa dedzība, nekā dzimtas sakņu apzināšanās. "Mani motivēja tas, cik ļoti viņš grib kaut ko darīt, ne tik ļoti tas, ka tā ir mana dzimta," atzīst A. fon Volfs.

Atgriežas intereses vadīts

Lai gan nākamā reize, kad mērots ceļš līdz Jaunlaicenei sekojusi tikai pēc 16 gadiem, pirmajā dzimtas kapu apmeklējumā viņu kaut kas "aizķēris". Interese, kas radās par saviem priekštečiem, vainagojusies ar visas fon Volfu dzimtas sapulcināšanu vienkopus. Šobrīd tajā ir apmēram 70 – 80 cilvēku. Visu uzmeklēšana, kontaktu noskaidrošana un ielūgumu izsūtīšana prasījusi gadu. Satiekoties vienkopus, atklājies, ka ne visi viens otru pazīst un zina par otra eksistenci.

Tieši ap to laiku Jaunlaicenes muižas muzeja vadību uzņēmās S. Jankovska, ar kuru izveidojusies sadarbība. Kopīgiem spēkiem izveidots fon Volfu dzimtas koks, ar kuru šobrīd var iepazīties Jaunlaicenes muižas muzeja telpās. Sākot ar 2008.gadu, A. fon Volfs Jaunlaiceni cenšas apmeklēt ik pēc diviem gadiem. Ja sākumā uz Latviju atvilinājusi jaunā mācītāja dedzība, tad tagad viņš šeit atgriežas, jo aizrāvusi dzimtas vēsture. "Būtu interesanti uzzināt, kā te viss notika pirms 100 un 200 gadiem, kā viņi ģērbās, ko ēda, vai viņi zemniekiem zemi īrēja vai pārdeva, kāda bija situācija medicīnas jomā un daudzas citas lietas," viņš klāsta. Šajā ziņā viņš velk paralēles ar latviešiem. Viesojoties Latvijā pirmo reizi, A. fon Volfs devies uz kādu no Rīgas muzejiem. Tur viņš varējis iepazīties tikai ar padomju laika vēsturi. "Likās, ka pirms padomju savienības jums vispār nekādas vēstures nav bijis," viņš dalās iespaidos. Tas licis domāt, ka latvieši šobrīd atrodas savas vēstures meklējumos, ejot soli pa solim dziļāk pagātnē.

Līdzīgā veidā viņš raksturo savus centienus izzināt fon Volfu dzimtas vēsturi, kas cieši saistīta ar latviešiem. "Muzejs ir daļa no tilta uz pagātni, un es vēlos atbalstīt tā būvniecību," apgalvo A. fon Volfs. Jautāts par turpmākajiem plāniem, baronu pēctecis apliecina gatavību arī turpmāk viesoties Jaunlaicenē, iespēju robežās palīdzot gan finansiāli, gan tikai ar viņam kā dzimtas pēctecim pieejamiem materiāliem.

Vēlas atjaunot ceriņu stādījumus

Uz iespējām palīdzēt A. fon Volfam nebūs ilgi jāgaida, jo, kā atklāj S. Jankovska, nākotnes plāni dzimtas kapu labiekārtošanā ir lieli. "Nupat pavasarī mēs atradām cilvēku, kurš izstāstīja, kā izskatījās kapsēta pirms nebija vēl nopostīta. Izrādās, ka apkārt ziedējuši ceriņi, tāpēc to iestādīšana ir mūsu tuvākais mērķis," viņa skaidro. Tiesa, pagaidām nav zināms, vai ieceri izdosies īstenot. Pēc šābrīža aplēsēm, visa teritorijas perimetra apstādīšanai būtu nepieciešami 400 – 500 ceriņu stādi. Ja iecerei tiktu dota zaļā gaisma, S. Jankovska pieļauj, ka ceriņu stādīšanu varētu organizēt talkas veidā. Tāpat ir doma pārkrāsot kapličas durvis un logus dzimtas ģerboņa krāsās – zaļā un baltā. "Lai gan kapi šobrīd ir pašvaldības īpašums, mani interesē Andreasa fon Volfa domas. Viņa vērtējums ir svarīgs, tāpat kā tas, ka viņš pieņem mūsu veikumu un priecājas par to. Piemēram, tagad bija patīkami dzirdēt atzinīgus vārdus par kapu plāksni, kas iederoties kopējā stilā, jo viņš ir ne tikai dzimtas pēctecis, bet arī arhitekts pēc profesijas," viņa skaidro.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)