Zemgales Plānošanas reģions ir ieinteresēts minimālo banku pakalpojumu groza izstrādē
Komentējot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas diskusiju par situāciju ar banku filiāļu slēgšanu reģionos ZPR izpilddirektors Valdis Veips aģentūrai LETA skaidroja, ka, lai īstenotu gan reģionālos, gan novadu attīstības dokumentu programmas, Plānošanas reģions ir ieinteresēts minimālo banku pakalpojumu groza izstrādē.
Šajā jautājumā par pamatu varētu ņemt apdzīvotas vietas attālumu līdz tuvējai bankas filiālei vai bankomātam, uzskata Veips.
Viņš skaidroja, ka Zemgalē ir vērojamas problēmas, kas saistītas ar bankas pakalpojumu pieejamību. Daudzās pašvaldībās nav nevienas bankas filiāles, savukārt, piemēram, Rundāles novadā 2013.gadā tika demontēts pēdējais bankomāts, un novada iedzīvotājiem jādodas uz desmit kilometrus attālo Bausku.
Līdzīga situācija ir arī Jēkabpils un Krustpils novados, bet 2011.gadā, pēc "Latvijas Krājbankas" darbības apturēšanas, līdzīga situācija uz laiku izveidojās arī Aucē un citviet, kur šīs bankas naudas izņemšanas vietas bija vienīgās.
Jāatzīmē, ka vairāku banku - "Citadeles", "SEB bankas", "Nordea" un "DNB bankas" - apvienība jau zināmu laiku piedāvā iespēju skaidru naudu saņemt veikalos, un tas daļēji atrisina bankomātu pieejamības trūkumu reģionos, savukārt vairums banku pakalpojumu līdz ar interneta attīstību pieejami tiešsaistē, komentēja Veips.
Viņš informēja, ka ZPR un Zemgales pašvaldības neatbalsta ideju par pašvaldību līdzekļu izmantošanu bankas pakalpojumu pieejamības veicināšanā tiešā veidā - dotējot komercbanku vai to infrastruktūras darbību. Pat ja tas tiktu darīts, pašvaldībām nāktos dotēt vairākas bankas, lai novadā neizveidotu reģionālu monopolstāvokli kādai konkrētai bankai.
"ZPR nupat kā atkārtotai publiskai apspriešanai (līdz 10.aprīlim) nodevis Zemgales plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2014.-2030.gadam un attīstības programmu 2014.-2020.gadam. Šajos dokumentos viena no galvenajām prioritātēm ir iedzīvotāju saglabāšana reģionos, akcentējot nepieciešamību arī attālākajos reģiona punktos nodrošināt pieejamību pamata pakalpojumiem - veselības aprūpei, sociālajiem pakalpojumiem, izglītībai, kultūrai, sportam - un nodrošināt uzņēmējdarbības attīstību un nodarbinātību," informēja ZPR izpilddirektors.
Viņš skaidroja, ka viens no šo uzdevumu balstiem, protams, ir naudas aprites sistēma - bankomātu un banku pieejamība reģionos. Tikko samazinās pieejamo pakalpojumu klāsts, būtiski pieaug iedzīvotāju aizbraukšana no reģioniem, un Zemgales gadījumā izteiktākā problēmzona ir Lietuvas pierobeža (no reģionu centriem attālākie novadi, tostarp Sēlija), ko līdz šim ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma atbalstu ZPR aktīvi attīstījis.
Kā ziņots, februāra beigās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti pārrunāja situāciju ar banku filiāļu slēgšanu reģionos, kā arī aicināja atbildīgās ministrijas izvērtēt iespējamos risinājumus minimālā pakalpojuma klāsta nodrošināšanai visā Latvijā.
Komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V) sēdes noslēgumā pauda viedokli, ka Latvijā nav "reģionālās politikas finanšu pakalpojumu pieejamības jomā", līdz ar to nepieciešams izstrādāt risinājumu minimālā finanšu pakalpojuma klāsta nodrošināšanai.
Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tika aicinātas izstrādāt šādu "minimālo pakalpojumu grozu", piemēram, nosakot maksimālo attālumu, lai cilvēkam būtu sasniedzama skaidras naudas izņemšanas vieta, norēķinu punkts vai bankas filiāle. Šadurskis bija skeptisks par iespēju valstij iejaukties ar saviem līdzekļiem, bet pieļāva iespēju par fondu, kura dalībnieces būtu pašas komercbankas.
Komisija arī plāno vērsties ar vēstuli pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V), lai izklāstītu šīs idejas.
Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis uzsvēra, ka tas nav Latvijas vai Baltijas jautājums, bet arī citur banku filiāles tiek slēgtas. "Kaut arī Latvijā filiāļu skaits samazinājās visstraujāk, iedzīvotāju skaits uz vienu filiāli joprojām ir mazākais Baltijā," piebilda Bičevskis.
Arī "SEB bankas" pārstāvji informēja deputātus, ka kopumā apmeklētāju skaits banku filiālēs samazinās - kopumā valstī par 27%, bet, piemēram, Latgalē pat par 37%. Ņemot vērā klientu paradumu maiņu, esot pārskatīts arī banku filiāļu tīkls.
Uz sarakstu
