Vidzemes plānošanas reģions: demogrāfiju vairāk ietekmē valdības lēmumi
Iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā un reģionos pēc Zumenta domām ir vairāk valsts kopējās politikas jautājums, nevis tā, ko dara plānošanas reģionu, lai gan viņš arī atzīmēja, ka Vidzemes plānošanas reģions savu kompetenču robežās ir darījis visu, lai nodrošinātu cilvēku palikšanu Vidzemē.
Kā iemeslu iedzīvotāju skaita kritumam par 2,1% Vidzemē, Zuments min lielo pilsētu, kā, piemēram, Rīgas, īstenoto politiku, lai mudinātu cilvēkus deklarēties tieši tur, kā arī moderno tehnoloģiju ienākšanu lauksaimniecībā. Jaunākās tehnoloģijas samazina lauksaimniecībā nepieciešamo darba roku skaitu, tādēļ cilvēki var izlemt doties kaut kur citur darba meklējumos, teica Zuments.
Viņš pieļāva, ka Vidzemes plānošanas reģions varētu apvienot spēkus ar Vidzemes Augstskolu, lai tuvāk pētītu demogrāfiskās norises Vidzemē un meklētu veidus, kā pārliecināt cilvēkus palikt.
Kā ziņots, jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņām 2016.gadā liecina, ka 2017.gada sākumā Latvijā dzīvoja apmēram 1 950 000 iedzīvotāju, kas ir par 18 800 mazāk nekā gadu iepriekš.
Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits gada laikā palielinājies tikai Rīgā, kur pērn dzīvoja par 1800 cilvēkiem vairāk, savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums aizvien bija vērojams Latgales reģionā - tur gada laikā iedzīvotāju skaits samazinājās par 6300 cilvēkiem jeb 2,3%. Statistikas dati rāda, ka iedzīvotāju skaits Vidzemē gada laikā samazinājies par 2,1%, Kurzemē - par 1,9%, Zemgalē - par 1,6%, bet Pierīgā - par 0,4%.
Tāpat CSP apkopotie dati liecina, ka 2015. un 2016.gadā samazinājies imigrantu, bet pieaudzis emigrantu skaits. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits Latvijā 2016.gadā samazinājies par 12 200 cilvēku. Latvijā no citām valstīm ieradās aptuveni 8400 cilvēku, savukārt izceļoja - 20 600 cilvēku.
Uz sarakstu
