Vešņakovs: Preču apgrozība starp Latviju un Krieviju šogad samazinājusies par 44%

Viņš sacīja, ka pērn preču apgrozība starp abām valstīm bija 13,5 miljardu dolāru apmērā (11,5 miljardi eiro), savukārt šogad pirmajā pusgadā šis rādītājs bija 4,4 miljardi dolāru (3,7 miljardi eiro). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada datiem preču apgrozība pirmajā pusgadā samazinājusies par 44%, teica vēstnieks.

Viņš klāstīja, ka "sankciju karš" visvairāk ietekmējis pārtikas, vieglās rūpniecības uzņēmumus un autopārvadātājus.

"Tēlaini runājot, attiecību pasliktināšanās rezultātā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados mēs saņēmām rūsējošas naftas vada caurules Ventspilī, bet pašreizējās krīzes rezultātā mēs varam iegūt rūsējošas dzelzceļa sliedes Krievijas-Latvijas virzienā," turpināja Vešņakovs.

Viņš arī pauda, ka par šo situāciju nepriecājas arī Krievija, tomēr tā meklējot jaunus partnerus, jaunus tirgus. Tas gan nenozīmējot, ka mazāka uzmanība tiks veltīta sadarbībai ar tradicionālajiem Rietumu partneriem.

Runājot par abu valstu attiecībām kopumā, Vešņakovs pauda, ka Latvijas un Krievijas attiecības ir dziļākajā krīzē pēdējo 20 gadu laikā. Tāpat viņš uzsvēra, ka globālu problēmu noregulēšana iespējama tikai ar savstarpējiem pūliņiem.

12.septembrī Jūrmalā notiek Urbanoviča vadītais "Baltijas forums", kura tēma šogad ir "ASV, ES un Krievija - jaunā realitāte".

Foruma organizatori norāda, ka kopš iepriekšējās starptautiskās konferences "Baltijas forums" 2014.gada maijā situācija pasaulē turpina strauji mainīties, attīstoties nepatīkamā virzienā. Pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā starp Rietumiem un Krieviju uzkrātās pretrunas noveda pie nopietnas krīzes, kas kopā ar ieilgušo konfliktu Ukrainā ārkārtīgi apgrūtina drošības pasākumu nodrošināšanu gan reģionālā, gan globālā mērogā.

Uz sarakstu