Ventspils ostā kravu apgrozījums samazinājies par 8,68%
Lai arī vairāki Ventspils ostas termināļi strādā stabili un pat palielina kravu apgrozījumu, tomēr Krievijai noteikto sankciju ietekmē krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caur Ventspils ostu, kas ietekmē arī kopējo ostas kravu apgrozījuma kritumu, aģentūrai LETA skaidroja Ventspils brīvostas sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa. Šī situācija noved pie tā, ka brīvostas zaudējumi rēķināmi apmēram 500 000 eiro apmērā mēnesī. 10% no negūtajiem ieņēmumiem pienāktos valstij, bet 10% - Ventspils pašvaldībai.
Četri no kopumā desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014.gada pirmajos deviņos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis AS "Kālija parks" (33%), SIA "Ventamonjaks serviss" (26%) un SIA "Ventspils Nafta termināls" (9%). Minimāls kravu palielinājums bijis arī SIA "Noord Natie Ventspils Terminals". Pozitīvas tendences rāda dati par šī termināļa apkalpotajām prāmju līnijām. Pasažieru skaits "Stena Line" līnijā uz Nīneshamni Zviedrijā palielinājies par 32%, bet kravu apjoms - par 26%. Līnijā uz Travemindi Vācijā pasažieru skaits palielinājies par 52%.
Kravu apgrozījums samazinājies AS "Ventbunkers" (39%), SIA "Ventall Termināls" (36%), AS "Ventspils tirdzniecības osta" (33%), SIA "Ventplac" (19%) un AS "Baltic Coal Terminal" (8%). "Ventspils Grain Terminal" graudu terminālī šogad pirmās kviešu kravas apstrāde pabeigta septembrī.
Kā norādīja Ieviņa, Ventspils brīvostas pārvalde turpina aktīvi attīstīt ostas infrastruktūru. Šī gada februārī tika atklāts jaunais Ventspils brīvostas sauskravu terminālis. Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014.gadā plānoti 37,2 miljoni eiro, tai skaitā 15,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums. Turpina būvēt 12.piestātni, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un demontēt 1.muliņu, lai varētu palielināt kravu apgrozījumu. Turpinās pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes rekonstrukcija, Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas un 34.piestātnes zemūdens daļas remonts.
Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, sākta Eiropas Savienības fondu līdzfinansēta divu jaunu rūpniecisko ēku - Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra - būvniecība. Drīzumā plānots pabeigt jaunās hidraulisko savienojumu ražotnes "Hydraulic Bauteile Baltic" būvniecību.
Uz sarakstu
