Uzņēmēja Rīgā: Tekstilrūpniecības nozarē trūkst darbinieku
"Latvijas lielākie plusi ir spēja kvalitatīvi, ātri saražot un piegādāt preci, jo ģeogrāfiski esam tuvu gan Eiropai, gan Krievijai, gan Skandināvijas valstīm," raksturojot tekstilrūpniecības tirgu, skaidro Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds.
Viņš arī atzīst, ka, pamatojoties uz Krievijas saspīlēto politisko situāciju, Latvijas tekstilnozares tiešais eksports uz Krievijas tirgu šogad samazinājies tikai par 15%. "Cits jautājums, protams, ir eksporta apjoms uz tādām Eiropas valstīm kā Polija, Nīderlande, Vācija u.c., kas Latvijā saražoto preci tālāk eksportē uz Krieviju, tādējādi izraisot ķēdes reakciju, kas ietēmē arī Latvijas tirgu – samazinot eksporta apjomus," min Strazds.
Par spīti esošajām problēmām vieglās rūpniecības nozarē, šūšanas rūpniecībā darbavietas netrūkst. Lielisks piemērs Latvijā ir 2014. gadā darbību uzsākušais uzņēmums "Black Mammut", kas piedāvā vairāk nekā divsimts darbavietas Rīgā.
Arī, atsaucoties uz Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, šuvējas specialitāte ir vienas no pieprasītākajām Latvijā.
Uzņēmuma dibinātāja Kristīne Rudzīte pilsētas informācijas portālam Riga24.lv atzīst: "Pateicoties sadarbībai ar Eiropas līderi profesionālo darba apģērbu ražošanas jomā – Zviedrijas uzņēmumu "Kwintet" – mums ir pamats Latvijā izveidot jaunu, lielas ražošanas jaudas šūšanas uzņēmumu. Spēcīgs izaicinājums situācijā, kad šuvējas profesija ir nepopulāra, ražošanā strādāt gribētāju maz un jauni speciālisti šajā jomā liels deficīts."
Kristīne uzsver: "Tas ir mīts, ka šuvējas Latvijā pelna minimālo algu. Laba speciālista alga mēnesī var sasniegt līdz 500-600 eiro, pēc nodokļu nomaksas, kā arī ir uzņēmumi, kas praktizē transporta izmaksu kompensācijas, un citas motivācijas programmas. Sociālās garantijas ir mūsu darba piedāvājuma pamats, taču mēs arī nodrošinām bezmaksas transportu uz darbavietu un piemaksas jaunajiem darbiniekiem." Pašlaik uzņēmumā strādā ap 60 darbinieku, sniedzot iespēju arī dažāda sociālā līmeņa un kvalifikācijas cilvēkiem.
Lai gan vakances šajā nozarē ir gan Rīgā, gan reģionos, lielākā problēma ir atrast kvalificētu darbaspēku. Kristīnei šī situācija šķiet paradoksāla: "Laikā, kad medijos izskan informācija, ka Latvijā – gan tās galvaspilsētā, gan reģionos, ir bezdarbs, tekstilrūpniecības nozarē situācija ir tieši pretēja. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras garajās bezdarbnieku rindās interese par darbu – ļoti pasīva."
Otra problēma šajā nozarē ir apmācību iespējas. Profesionālās izglītības programmas ir neatbilstošas reālajai tirgus situācijai, jo neļauj ātri sagatavot šūšanas speciālistus. Strazds uzsver, ka trīs līdz četri gadi ir pārāk ilgs laiks, lai apmācītu jaunās šuvējas. Šo apmācības periodu, galvenokārt, paildzina fakts, ka līdzās profesijas apguvei, jauniešiem ir jāapgūst arī vidējās izglītības programma. Strazds atzīst: "Situācijā, kad jaunie speciālisti vidējās izglītības programmu varētu apgūt vakaros, un jau pēc gada profesionālās apmācības uzsākt darbu tekstilrūpniecības uzņēmumos, ieguvēji būtu gan uzņēmēji, gan jaunie darbinieki, kas jau no piecpadsmit, sešpadsmit gadu vecuma varētu uzsākt patstāvīgas darba gaitas."
Uzņēmumi šo problēmu šobrīd mēģina risināt paši – strādāt gribētājiem piedāvājot apmācības. SIA "Black Mamut" šāda tipa apmācības uzsāk šī gada jūnijā – aicinot pārkvalificēties arī citu profesiju speciālistiem.
Strazds arī min, ka šobrīd, sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un nozares speciālistiem, tiek uzsākts process, kas sekmēs izmaiņas profesionālās izglītības ieguvē.
Kristīne skaidro, ka šuvēju arodam Latvijā ir vairāk nekā simts gadu sena vēsture un spēcīgas tradīcijas, tāpēc ir vērts mainīt sabiedrības domu par šīs profesijas prestižu. Šobrīd to ir iespējams izdarīt ar atbilstošu personāla un uzņēmuma attīstības politiku, veidojot darbiniekiem labvēlīgu sociālo vidi un darba stabilitāti.
Uz sarakstu
