Tempļakalna parkā kaitēkļu izplatības ierobežošanai jāizgriež bojātie koki
Kā pilsētas informācijas portālu Aluksne24.lv informēja Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka, šo koku izzāģēšana tika uzsākta jau pērn un turpināsies līdz aprīļa vidum.
Lai pārliecinātos par situācijas attīstības gaitu, Alūksnes novada pašvaldība pieaicināja Valsts Meža dienesta patologu Vasīliju Kolaču, kurš februāra sākumā apsekojot parka teritorijā esošās egles, apstiprināja aģentūras mežziņa Āra Kreiča rudenī konstatēto situāciju par paaugstinātu astoņzobu mizgraužu aktivitāti Tempļakalna parkā un ieteica kokus nogriezt.
Sadarbībā ar Kolaču ir tapis rīcības plāns un saskaņā ar to līdz aprīļa vidum, kad sāksies putnu ligzdošanas liegums, izzāģēs vēl aptuveni 30 kokus, kuriem ir izteiktas mizgraužu bojājumu pazīmes, kā arī stipri novājinātus kokus, kas var kļūt par nākamajiem potenciālajiem kaitēkļu uzbrukuma upuriem.
Valsts Meža dienesta speciālists skaidro, ka astoņzobu mizgrauzis īpaši lielos apmēros Latvijā savairojies pēc 2005. un 2009. gada vējgāzēm, un uzsver, ka šī vairs nav tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas egļu audžu problēma, jo astoņzobu mizgrauzis ir visbīstamākais egļu kaitēklis, kas uzbrūk novājinātiem kokiem. Pavasarī, kad gaisa temperatūra paaugstinās virs plus 20 grādiem, kaitēkļi sāk iemitināties kokos, ieurbjoties zem to mizas, kur tie pārtiek no koksnes un strauji vairojas.
"Tāpat kā rudenī ir jāpļauj labība, tā arī egļu audzēm ir savs ciršanas vecums - 81 gads, kas ir zinātniski pierādīts. Tempļakalna parkā ir ļoti daudz ap 120 gadus vecu priežu un egļu, kuru ciršanas vecums tātad ir jau gandrīz divreiz pārsniegts. Līdzīgi kā cilvēks, kam līdz ar vecumu rodas dažādas kaites, arī koki kļūst vecāki un novājināti, kaitēkļi to jūt un uzbrūk šādiem kokiem," kaitēkļu izplatīšanos raksturo Kolačs.
Ja kaitēkļu izplatība nav liela, ar tiem var mēģināt cīnīties, izmantojot speciālus feromonu slazdus. Taču Kolačs ir novērtējis, ka Tempļakalna parkā šim kaitēkļu apkarošanas veidam nebūs vajadzīgās efektivitātes. Bez tam, feromonu slazdus kaitēkļu pievilināšanai lielākoties izmanto zinātniskos nolūkos, bet nepareiza to lietošana var izraisīt pretēju efektu - vēl lielāku kaitēkļu savairošanos.
Kolačs norāda, ka Tempļakalna parka teritorijā šie kaitēkļi savairojušies jau tādā apjomā, ka vienīgais veids, kā cīnīties pret to tālāku izplatību, lai novērstu koku iznīcināšanu lielos apjomos, ir bojāto un nokaltušo koku izgriešana.
Tā kā astoņzobu mizgrauzis strauji izplatās un, meklējot barību, spēj veikt pat 60 km lielu attālumu, ir apsekots koku stāvoklis arī Muižas parkā un Siseņu priedēs, kur egļu vecums tāpat pārsniedz 100 gadus un līdz ar to ir uzskatāms par augsta riska grupu kaitēkļu uzbrukumam. Diemžēl, arī tur ir konstatēta šī kaitēkļa klātbūtne, tādēļ arī muižas parkā zāģēs mizgraužu bojātos un novājinātos kokus, kas varētu veicināt kaitēkļu izplatību.
"Cīņa ar mizgraužu invadētajiem kokiem ir uzsākta pamatoti. Jā, ir žēl, ka koks jānozāģē, tomēr cilvēkiem jāapzinās, ka egles ir pāraugušas, to vecums ir lielāks par 100 gadiem, daudzām ir sakņu trupes pazīmes - koki savu mūžu ir nodzīvojuši. Šādi koki kļūst par kaitēkļu upuriem un veicina tālāku to izplatību. Tādēļ, ja veidojas kaitēkļu perēklis, tad šie koki jānogriež," uzsver Kolačs.
Aploka informē, ka līdz šim nogrieztie koki nodoti Mālupes pagasta pārvaldei, kas tos pārstrādās zāģmateriālos un izmantos Mālupes salas estrādes remontam - taps jauna skatuve, estrādes koka daļas, kā arī tiks labots tiltiņš uz estrādi.
Valsts Meža dienesta patologs Kolačs Tempļakalna parku novērtēja kā ļoti vērtīgu audzi, kāda reti kur vairs saglabājusies. Pašvaldība, izprotot parka nozīmību, domā par tā attīstību, gan sakopjot un sakārtojot tā teritoriju, gan arī plānojot jaunus stādījumus. Šobrīd, lai parku saglabātu, pats svarīgākais ir, ņemot vērā jomas ekspertu ieteikumus, attiecīgi rīkoties, lai novērstu bīstamā kaitēkļa izplatību.
Uz sarakstu
