"Saxo Bank" galvenais ekonomists Grieķijā prognozē referendumu
"Saxo Bank" eksperts lēš, ka darījums starp Grieķiju un tās kreditoriem būs sasteigts un problēma netiks atrisināta, jo Grieķijas valdība nevēlas veikt nozīmīgas reformas. "Saxo Bank" uzskata, ka Grieķijas argumenti ir kļuvuši pārāk emocionāli un tie neataino ekonomisko realitāti.
"Domāju, ka ir iestājies strupceļš un vienīgā izeja ir referendums. Tas, ko mēs šobrīd redzam, ir teātris," vērtē Jākobsens. Viņš uzskata, ka Grieķijas partijai "Syriza" šoreiz būs grūtāk pārliecināt grieķus, ka viņiem Grieķijā ir laba nākotne. Ja "Syriza" pat spēs vienoties ar Eiropu, joprojām būs nepieciešams atbalsts no parlamenta, kas ir pret taupību jebkādā veidā vai formā.
Uz jautājumu, kāpēc Grieķijas problēma netiks atrisināta, Stīns atbild, ka Grieķijas situācija būs aktuāla vēl ilgu laiku. Pat ja Grieķija saņems aizdevumu, tas neglābs situāciju. "Neaizmirsīsim, ka šobrīd Grieķija maksā 0% no tai jau piešķirtā kredīta un līdz ar to arī šobrīd sagaida atvieglojumus. Būtībā mēs runājam par valsti, kas nevēlas un nespēj veikt nekādas reformas, bet tajā pašā laikā vēlas, lai ejam viņiem pretī," komentē Jākobsens.
Jākobsens nesaskata, ka ilgtermiņā Grieķijas problēmas varētu atstāt paliekošu ietekmi uz finanšu tirgu. "Domāju, ka ilgtermiņā un vidējā termiņā Grieķijai ir nulles ietekme uz finanšu tirgu un finanšu aktīvu atdevi. Protams, īstermiņa riski atspoguļosies ikdienas tirdzniecībā, to esam redzējuši pēdējo pāris nedēļu laikā, bet es domāju, ka ilgtermiņā Grieķijas iekšzemes kopproduktam un tās eksportam/importam ir nenozīmīga ietekme uz akciju tirgu," komentē "Saxo Bank" eksperts.
Grieķijas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par pēdējo 7,2 miljardus eiro lielo maksājumu, kas varētu tikt piešķirts Atēnām starptautiskās finansiālās palīdzības ietvaros, jau piecus mēnešus atrodas strupceļā, pusēm nespējot vienoties par vairākiem jautājumiem.
Grieķijai nākamnedēļ jāatmaksā Starptautiskajam valūtas fondam 1,6 miljardi eiro, bet jūlijā un augustā vēl 6,7 miljardi Eiropas Centrālajai bankai, un, nesaņemot pēdējo aizdevuma maksājumu, Atēnām draud reālas maksātnespējas briesmas, kas valsts palikšanu eirozonā padarīs par faktiski neiespējamu.
Uz sarakstu
