Sarežģītā situācija var prasīt atsevišķu piena ražotāju pazušanu no nozares
Ministrs uzreiz piebilda, ka viņa sacītais noteikti nav jāuztver burtiski, proti, ka tagad zemnieki masveidā sāks likvidēt savas saimniecības un izkaut lopus un viņš negribētu piekrist, ka šāda situācija reiz pienāks, tomēr krīzes sekas liks par sevi manīt un kādam zemniekam nāksies likvidēt savu ganāmpulku.
"Daudzi saka, ka vajag meklēt jaunus noieta tirgus, bet piena produkcijai tādus atrast nav viegli. Tāpēc ir jāmēģina rast risinājumus ar šādās situācijās, kad tev gandrīz ir bezizeja," sacīja ministrs.
Viņš tāpat atzina, ka augustā plānota tikšanās ar Hoganu, lai pārspriestu situāciju piena nozarē, jo Eiropas Komisija (EK) pērn norādījusi, ka gadījumā, ja situācija piena nozarē šogad neuzlabošoties, tad EK ir gatava atkārtoti izskatīt finansiālas palīdzības sniegšanu.
"Tā ir kārtējā cerība, bet tā var arī īstenoties, jo ES saprot, ka no Krievijas embargo visvairāk cietušas trīs Baltijas valstis. Lietuvas un Igaunijas kolēģi savus pieteikumus papildu finansējumam ir sagatavojuši, Latvija arī to izdarījusi, tagad tikai augustā pēc sarunām varēs noprast, uz ko mēs varam cerēt," sacīja Dūklavs.
Viens no lielākajiem iepircējiem - "Food Union" - zemniekiem izsūtījis paziņojumu par piena iepirkuma cenas samazināšanu no 1.augusta par 1,5 eirocentiem, kas ir krass kritums jau tā lejupejošajā piena cenu dinamikā. Turklāt zemnieki prognozē, ka cenu lejupslīde turpināsies, jo šim piemēram drīzumā varētu sekot arī pārējie piena pārstādes uzņēmumi.
Piena iepirkuma cenas lejupslīde Latvijā sākās pērn rudenī, kas tika skaidrots gan ar Krievijas embargo piena pārprodukcijai, gan arī ar vispārējām tendencēm pasaules piena tirgos.
Tikmēr piensaimniecības sarežģītajā situācijā šogad var rēķināties ar vairāk nekā 43 miljonu eiro valsts atbalstu, no kuriem ciltsdarbam piešķirts 23,36 miljonu finansējums, 12,38 miljoni būs atbalsts par slaucamām govīm, bet 7,7 miljoni - Eiropas Savienības atbalsts.
Uz sarakstu
