Banner 980x90

Pērn mazinājusies uzņēmumu bankrotēšana

2015.gadā ir samazinājies uzņēmumu maksātnespēju skaits, liecina žurnāla "iBizness" veiktais apkopojums, izmantojot "CrediWeb" datus.

Kā pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informē žurnāls "iBizness", pērn bijuši 878 maksātnespējas procesi, kas ir par 9% mazāk nekā gadu iepriekš. Vēl vairāk ir samazinājies tiesisko aizsardzības procesu skaits, 2015.gadā tādi bijuši 137, un tas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā pirms gada.

Vērtējot maksātnespējas procesu skaitu pa nozarēm, ir acīmredzama korelācija ar valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūru: visvairāk maksātnespējas faktu ir tirdzniecībā, būvniecībā, ražošanā, kā arī transporta nozarē. Tomēr rūpīgāka analīze, ņemot vērā arī nozarē darbojošos uzņēmumu skaitu, liecina, ka procentuāli visvairāk 2015.gadā bankrotējuši būvnieki, ražotāji un transporta nozares uzņēmumi. Tā ir nepārprotama norāde uz attiecīgo jomu trauslumu.

Protams, publiski ir zināmi ļaunprātīgi bankrotu, tiesiskās aizsardzības procesu gadījumi, par kuriem īpaši skaļi pirms pāris gadiem sāka runāt komercbankas un kas komplektā ar nevarīgo Latvijas tiesu sistēmu atsevišķiem darboņiem ļāva izvairīties no daudzu miljonu parādu atdošanas. Piemēram, publiski izskanējušie konflikti ir bijuši starp "Norvik Banku" un "Winergy", "Swedbank" un "Tērbatas biznesa centru", "Danske Bank" un "Ceturto planētu", "Revertu" un "Delfīns partneriem" u.c. Tomēr maksātnespēju pamatā lielākoties ir biznesa neveiksmes. "Arī ekonomikas augšupejas un stabilitātes periodos ir daļa uzņēmumu, kam bizness neizdodas. Iemesli var būt visdažādākie – konkurence, tehnoloģiju izmaiņas, ģeopolitiskie procesi (piemēram, sankcijas) – , kurus ne vienmēr ir iespējams prognozēt. Biznesiem, kuriem nav pietiekama kapitāla, ir grūtāk izturēt īslaicīgus triecienus, sagrupēties, lai pārorientētos uz citiem tirgiem," norāda "Swedbank" Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Ieva Vīgante.

Interesanti paskatīties informāciju par uzņēmumiem, kas ir izsnieguši ķīlas un pēc tam bankrotējuši, kā arī par bankām, kuras ir ņēmušas šīs ķīlas. Izvērtējot maksātnespēju procesus 2013.-2015.gadā pēc speciālas "CrediWeb" atlases, redzams, ka kopumā tādu bijis nedaudz vairāk par 1000, un visbiežāk šādas ķīlas ņēmusi "Attīstības finanšu institūcijas Altum", kā arī lielākās komercbankas – "SEB banka" un "Swedbank". Tāpat samērā daudz gadījumu bijis "DNB bankai" un bankai "Citadele".

Šajā situācijā vērojami 2 procesi:

* kredītiestāžu vēlme kreditēt, pieejamais un samērā lētais naudas daudzums tirgū, kā arī veselīga kreditēšana valsts ekonomikas attīstībai;

* krīzes pieredze, kas joprojām nav aizmirsta, kā arī jaunu un oriģinālu projektu trūkums vietējā tirgū.

"Jauno projektu skaitu krietni ierobežo pieejas trūkums Eiropas Savienības (ES) fondiem. ES fondu pieejamība tieši ietekmē biznesa gatavību investēt, taču atbildīgās iestādes vēl joprojām kavējas ar ES fondu programmu atvēršanu. Sagaidāms, ka pieprasījums pēc kreditēšanas uzņēmumu sektorā pieaugs, ja uzlabosies pieeja ES fondiem," atzīmē "SEB bankas" Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)