Medicīnas un farmācijas nozares uzņēmumu līderis pērn joprojām bija "Recipe Plus"

Topa otrajā vietā ir medikamentu vairumtirgotāja SIA "Tamro", kas pagājušajā finanšu gadā strādāja ar 89,43 miljonu eiro apgrozījumu. Topa trešajā vietā ierindojusies SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" ar 87,98 miljonu eiro apgrozījumu, ceturtajā - "Mēness aptieku" tīkla īpašniece SIA "Sentor Farm aptiekas", kas pagājušajā finanšu gadā strādāja ar 87,34 miljonu eiro apgrozījumu, bet piektajā - SIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" ar 83,16 miljonu eiro apgrozījumu.

Savukārt topa sestajā vietā ir medikamentu ražotāja AS "Olainfarm" ar 81,63 miljonu eiro apgrozījumu, septītajā vietā - medikamentu ražotāja AS "Grindeks", kas pērn strādāja ar 67,89 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Topa astotajā vietā ir medikamentu vairumtirgotāja SIA "Magnum Medical", kas pagājušajā finanšu gadā strādāja ar 61,03 miljonu eiro apgrozījumu, devītajā - SIA "Benu aptieka Latvija" ar 37,88 miljonu eiro apgrozījumu, bet topa desmitajā vietā ir medikamentu tirgotāja SIA "Euroaptieka farmācija" ar 35,29 miljonu eiro apgrozījumu pērn.

Kā izdevumā "Latvijas biznesa gada pārskats 2015" norāda Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens, nozarei nav gaidāmi būtiski satricinājumi vai strauji pavērsieni un tā lēni, bet mērķtiecīgi turpinās pilnveidoties. Taču sīvas konkurences apstākļos uzņēmējiem noteikti būs jādomā, kā nodrošināt jaunus, inovatīvus un ērtus risinājumus pacientiem, lai piesaistītu viņu uzmanību un izpelnītos atzinību.

Lībķens arī atzīmē, ka medikamentu mazumtirdzniecības nozarei turpmāk būs jāpievērš vairāk uzmanības jauna personāla piesaistei, jo nozares darbinieku vidējais vecums turpina pieaugt, bet jaunu speciālistu pieplūdums nav pietiekams, lai nodrošinātu paaudžu maiņu. Daudzi no jaunajiem speciālistiem izvēlas par labu darbam citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur atalgojums ir daudz konkurētspējīgāks par Latvijas darba tirgū piedāvāto.

"Te jāatceras, ka atalgojums ir cieši saistīts ar iedzīvotāju pirktspēju un valsts dara visu iespējamo, lai farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu un zāļu cenas noturētu pēc iespējas zemākas. Bet ar to ir grūti nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, tādēļ jāmeklē kompromiss starp pacientu pirktspēju, darbinieku atalgojumu un valsts regulētajām pakalpojumu un zāļu cenām," atzīst Lībķens.

Bet Latvijas Medicīnas eksporta asociācijas prezidents Olafs Slūtiņš izdevumā stāsta, ka pagājušajā gadā Latvijā kopumā apkalpoti vairāk nekā 9000 ārvalstu klienti par kopējo summu aptuveni 2,3 miljoni eiro. Apkalpotais pacientu skaits vidēji ir pieaudzis par 29%.

Lai arī sarežģītā ģeopolitikā situācija Ukrainā un Krievijā ir ietekmējusi medicīnas tūrismu Latvijā, un pacientu skaits no šīm valstīm pērn samazinājās vidēji robežās starp 7%-25%, šogad ir vērojama pieaugoša tendence. Tāpēc Slūtiņš uzsver, ka lēmums par medicīnas pakalpojumu eksportu vairākos mērķtirgos ir pareizs, jo darbs vienlaicīgi Skandināvijas valstīs, Lielbritānijā, Īrijā, Krievijā, Ukrainā un citās NVS valstīs ir nodrošinājis līdzsvaru. Pērn 43% pacientu Latvijā ieradās no Krievijas, Ukrainas, NVS valstīm, savukārt 57% no Eiropas, Skandināvijas un citām valstīm.

Taču Slūtiņš arī norāda, ka visiem medicīnas pakalpojumu eksportā iesaistītajiem uzņēmējiem ir jāattīsta konkurētspēja, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti, servisa līmeni, infrastruktūru, ieviešot jaunas tehnoloģijas un nodrošinot samērojamu cenu politiku, jo tas pieklibo daudziem. "Kompānijas, kuras šajā jomā iegulda jau gadiem, tagad var runāt par pozitīviem rezultātiem. No valsts būtu vajadzīga birokrātisko šķēršļu mazināšana un finansiālā atbalsta palielināšana medicīnas pakalpojumu efektīvai mārketinga komunikācijai ārējos tirgos."

"Latvijas biznesa gada pārskata" kārtējā izdevumā iekļautas veiksmīgāko uzņēmēju un nozaru ekspertu atziņas un prognozes, kā arī padziļināts biznesa vides apskats un detalizēti nozaru uzņēmumu saraksti.

Uz sarakstu