LTRK iebilst pret dārgu un pasaulē unikālu kases aparātu ieviešanu
LTRK paziņojumā medijiem pauž nostāju, ka patlaban izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām ir pārskatāms, jo nedos vēlamo rezultātu ēnu ekonomikas mazināšanā, bet uzliks pienākumu tirgotājiem Latvijā ieviest neadekvāti dārgus kases aparātus un sistēmas. LTRK vērtējumā kases aprātu problemātiku iespējams atrisināt efektīvāk.
Pēc LTRK aprēķiniem, lai īstenotu patlaban izstrādātos noteikumus, varētu būt nepieciešami 74 miljoni eiro, savukārt vismaz tik pat liela summa paredzama, lai pielāgotu grāmatvedības un citas programmas, uzstādītu iekārtas un veiktu citus nepieciešamos priekšdarbus.
Latvijā patlaban tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji kopumā lieto vairāk nekā 52 000 kases aparātu un aptuveni 10 000 kases sistēmu. Lai arī Valsts Ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka visus jaunie noteikumi neskars, plānotās izmaksas tāpat sasniedz vairākus desmitus miljonu eiro, norāda LTRK.
Saskaņā ar ražotāju pārstāvju teikto vienas iekārtas cena varētu būt robežās no 2000 līdz 3800 eiro, savukārt VID savos atzinumos norāda, ka iekārtas cena nepārsniegs 510 eiro, lai gan jau tagad daudzas kases iekārtas maksā vairāk nekā 2000 eiro.
"Izstrādātie noteikumi paredz, ka Latvijā būs pasaulē pilnīgi unikālas iekārtas, tādēļ arī paredzamās izmaksas sanāks tik lielas. Pasaulē nav līdzīgu prototipu, ko mēs varētu pārņemt, tādējādi ieekonomējot līdzekļus, tāpēc esam bažīgi par kļūdainiem aprēķiniem un paredzamajām investīcijām, un to ietekmi uz uzņēmēju dzīvotspēju, un preču un pakalpojumu cenām gala patērētājam," paziņojumā medijiem raksta LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
LTRK vērtē, ka noteikumi nedos cerēto pozitīvo ietekmi uz ēnu ekonomiku, jo čeku neizsniegšanas problēmu reforma nerisinās. Savukārt attiecībā uz iejaukšanos kases aparātos LTRK norāda - tie, kuri to nedarīja līdz šim, to nedarīs arī pēc reformas, savukārt tie, kuri krāpās līdz šim, visdrīzāk, centīsies to darīt arī turpmāk, jo noteikumi paši par sevi šo vēlmi nemazinās. "Ja reiz jau šobrīd VID var konstatēt tik daudzos gadījumos iejaukšanos kases aparātos, kāds ir pamats domāt, ka tas neturpināsies ar jaunajiem aparātiem? Ir acīmredzami, ka šeit risināmā pamatproblēma ir nevis ar kases aparātiem, bet gan ar atbildības regulējumu," komentē Endziņš.
LTRK saskata trīs darbības virzienus, kas daudz ātrāk, efektīvāk un lētāk risinātu problēmu. Pirmkārt, būtu nepieciešams pārskatīt atbildības tiesisko regulējumu, apsverot iespēju noteikt personām, kas veikušas darījumu dzēšanu vai sagrozīšanu, atbildību normatīvajos dokumentos. "Esam pārliecināti, ka nav jāizdomā un jāievieš kaut kas pilnīgi unikāls un pasaulē neeksistējošs, bet gan jāsakārto sistēma tā, lai gan uzņēmumi jeb kases aparātu lietotāji, gan servisa dienesti baidītos pārkāpt likumu," norāda Endziņš, piebilstot, ka šādi risinājumi neprasītu būtiskas investīcijas un tik apjomīgas reformas, ietekmējot ikvienu tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju. Turklāt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos dokumentos ir iespējams veikt jau tagad un reālas pozitīvas izmaiņas panākt ļoti drīz.
Otrkārt, LTRK rosina uzlabot jau esošos kases aparātus (līdz gada apgrozījumam 1,5 miljoni eiro vienā tirdzniecības vietā), aprīkojot tos ar fiskālajiem blokiem, kas nodrošinātu nedzēšamu un VID pieejamu informāciju.
Treškārt, LTRK rosina nekavējoties revidēt jau pašreiz apstiprināto VID kases aparātu un sistēmu sarakstu, lai svītrotu no tā tādas iekārtas, ar kurām viegli manipulēt, dzēšot būtisku informāciju par darījumiem.
Ja noteikumi tomēr tiks pieņemti pašreizējā redakcijā, LTRK aicina ņemt vērā divus aspektus. Pirmkārt, jāparedz objektīvs un pamatots kases aparātu un sistēmu nomaiņas termiņš, ņemot vērā, ka unikālo iekārtu saražošanai un testēšanai objektīvi būs nepieciešams vismaz 1,5 gadi, savukārt kases aparātu un sistēmu nomaiņai, ņemot vērā apkalpojošo dienestu kapacitāti, vēl vismaz divi trīs gadi.
Otrkārt, pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijas uzņēmējiem jau tā ir nepietiekami apgrozāmie līdzekļi, tāpēc pārāk straujš papildus investīciju slogs var atsaukties uz uzņēmumu izaugsmi un/vai uz cenu pieaugumu gala patērētājam. "Ja reiz valsts iestādes ir tik pārliecinātas, ka reforma dos tik ievērojamu ēnu ekonomikas mazināšanos un budžeta ienākumu palielināšanos, valsts tikai iegūtu, finansējot uzņēmējiem jauno kases iekārtu iegādi, kā to darīja Ungārijā," aicina Endziņš.
LTRK plāno vērsties ar vēstuli pie augstākajām Latvijas amatpersonām, aicinot rast optimālu un uzņēmējdarbībai tik būtiska jautājuma risinājumu.
Kā ziņots, maija beigās valdība nolēma uz nākamā gada janvāri pārcelt jauno prasību kases aparātiem ieviešanas termiņu. Jauno prasību spēkā stāšanās termiņš pagarināts, jo turpinās to saskaņošanas process ar nevalstiskajām organizācijām, kā arī tāpēc, ka tas ir tehnisks projekts, kas saskaņojams ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām.
Uz sarakstu
