Latvijas Bankas ekonomiste: Grieķijas problēmu tiešā ietekme uz Latviju ir relatīvi neliela
Ekonomiste vērš uzmanību, ka eksports no Latvijas uz Grieķiju ir ap 0,1% no kopējā Latvijas preču eksporta un Latvijas komercbankām nav ieguldījumu Grieķijas valdības parādzīmēs. Tāpēc Grieķijas notikumu ietekme uz Latviju galvenokārt ir netieša - tiek palēnināta eirozonas attīstība, kas ietekmē arī mūsu eksporta iespējas un attīstību.
Turklāt Latvija nepiedalījās iepriekšējos Grieķijas glābšanas pasākumos, un Latvijas valdība nav aizdevusi Grieķijai ne 2010., ne 2012.gadā.
"Mēs joprojām ceram, ka vienošanās par jau sen nepieciešamo reformu īstenošanu tomēr tiks panākta un Grieķijas ekonomika padarīta dzīvot un konkurētspējīga. Faktiski Grieķijai jāpaveic tas, ko izdarīja Latvija 2008.-2009.gadā," skaidro Latvijas Bankas ekonomiste.
Viņa vērš uzmanību, ka saistībā ar patlaban notiekošo, pirmkārt, lielākie zaudētāji ir pati Grieķija un tās iedzīvotāji, ko akcentējusi arī Grieķijas centrālā banka.
Komentējot Grieķijas problēmu iespējamo ietekmi uz eirozonu, Skrīvere vērš uzmanību, ka atšķirībā no situācijas pirms vairākiem gadiem, kad Grieķijas problēmas radīja lielu viļņošanos finanšu tirgos, pēdējie notikumi parāda, ka eirozona ir kļuvusi daudz stiprāka un Grieķijas problēmas, lai arī tām būs negatīva ietekme, nenodarīs neatgriezenisku kaitējumu.
Tam ir vairāki iemesli. Viens no iemesliem ir tas, ka Grieķija ir relatīvi maza ekonomika - aptuveni 2% no eirozonas iekšzemes kopprodukta.
Iepriekš lielākās bažas radīja Grieķijas ietekme uz citām "problēmvalstīm" - Īriju, Portugāli, Spāniju. Patlaban redzams, ka situācija šajās valstīs ir ievērojami uzlabojusies, Portugāle un Īrija veiksmīgi īstenoja nepieciešamās reformas un noslēdza palīdzības programmu, tāpēc negatīvā ietekme no notikumiem Grieķijā ir mazāka, skaidro Skrīvere.
Viņa arī vērš uzmanību, ka eirozona ir mācījusies no krīzes un uzlabojusi institucionālo ietvaru, kā risināt problēmas, tostarp ir izveidots Eiropas Stabilitātes mehānisms.
Pozitīva ietekme ir arī Eirosistēmas īstenotajai aktīvu pirkšanas programmai, kas mazina Grieķijas notikumu iespējamo negatīvo ietekmi uz citu eirozonas valstu valdību procentu likmēm, skaidro Latvijas Bankas ekonomiste.
Kā ziņots, Grieķijai un aizdevējiem nav izdevies vienoties par Grieķijas ekonomikas glābšanas programmas pagarināšanu. Grieķijai rīt ir jāatmaksā Starptautiskajam Valūtas fondam 1,6 miljardi eiro.
No šodienas Grieķijā ieviesti kapitāla plūsmas kontroles pasākumi. Grieķijas bankas šonedēļ ir slēgtas, no bankomātiem cilvēki ar vienu bankas karti var izņemt ne vairāk kā 60 eiro dienā. Uz ārvalstu banku kartēm šie ierobežojumi naudas izņemšanai bankomātos neattiecas. Tomēr Vācijas, Lielbritānijas un Francijas valdības ieteikušas saviem pilsoņiem, kas dodas uz Grieķiju, nodrošināties ar skaidru naudu.
Uz sarakstu
