Kazāks: Gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem jādomā par ražīguma celšanu
"Pamatu pamats ir ražīgums. Latvijā iedzīvotāji grib augstākas algas un labāk dzīvot. Uzņēmums var maksāt labāku algu tikai tad, ja var šos līdzekļus nopelnīt. Bet līdzekļus uzņēmums var nopelnīt tikai tad, ja ir konkurētspējīgs, ja kļūst ražīgāks, ja var apsteigt citus un nopelnīt vairāk. Ja ražīgums augs, tad arī algas būs lielākas," skaidroja ekonomists. Kazāks uzsvēra, ka visiem - gan uzņēmējiem, gan indivīdiem - ir jādomā par to, ko katrs var darīt ražīguma celšanai. Indivīds varēs iegūt labāku darbu un atalgojumu, ja tam būs unikālākas prasmes. Līdzīga situācija ir uzņēmējiem.
Savukārt valstij ir jāveido vide un jāskatās, kā tā var palīdzēt gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. Kazāks vērsa uzmanību, ka uzņēmums viens pats nevar atrisināt daudzas lietas, piemēram, uzņēmums nevar ne nodibināt profesionālās izglītības iestādi, ne arī augstākās izglītības iestādi.
Kazāks atzina, ka Latvijā ir gan ļoti efektīvi, gan ļoti vāji uzņēmumi. Pasaulē ražīgums visstraujāk aug tajos sektoros, kuros ir lielāka konkurence, kuros ir starptautiska konkurence. "Uzņēmumiem šajos sektoros ir jākustas, citādi tie zaudēs cīņā," sacīja ekonomists.
Uzņēmumi ražīgumu var audzēt investējot, taču patlaban Latvijā bažas rada pārāk zemais investīciju apmērs. "Latvija un Baltijas valstis patlaban investē mazāk, nekā vajadzētu. Ja šodien neinvestēsim, tad nākotnē būs ļoti grūti audzēt ražīgumu. Ja nevarēsim palielināt ražīgumu, tad būs problēmas palielināt algas strādājošiem," sacīja Kazāks. Viņš vērsa uzmanību, ka Eiropā jau uzņēmumi vairāk sāk interesēties par kredītiem un ir gatavi investēt. "Ja Eiropas uzņēmumi investē un ja Latvijas uzņēmumi neinvestē, tad Eiropas uzņēmumi aizbēg no mums," teica ekonomists.
Kazāks rosināja domāt par pārmaiņām, ko darba tirgū varētu nest digitalizācija. Šī procesa dēļ virkne lietu kļūst lētākas un ātrākas, bet vienlaikus pārmaiņu dēļ dažādas profesijas var kļūt vairs nevajadzīgas, un cilvēkiem būs jāspēj pielāgoties, atrast jaunu darbu. Piemēram, būtiskas pārmaiņas var nest automašīnas, kas brauc pašas bez vadītāja. Ja kravas automašīnas spēs pa maģistrālēm braukt bez vadītāja, tad pašlaik par šo automašīnu vadītājiem strādājošajiem būs vajadzīgas citas prasmes, lai noturētos darba tirgū, iespējamās pārmaiņas nākotnē iezīmēja ekonomists.
Tādējādi nākotnē nozīmīga būs gan cilvēku spēja pielāgoties, gan arī valstī kopumā draudzīga vide, lai varētu veidoties jauni uzņēmumi, lai uzņēmumi spētu pieņemt cilvēkus, kas pārmaiņu apstākļos zaudējuši darbu.
Kazāks atzīmēja, ka ekonomikas izaugsme nav pats par sevi saprotams process. Kamēr Latvijas un Baltijas ekonomikas kāpums aizvadītajā periodā bijis straujš un pirktspēja iepretim Vācijas vidējai algai kopš deviņdesmitajiem gadiem ir augusi, tikmēr, piemēram, Čehijā un Ungārijā pirktspēja iepretim Vācijas vidējam līmenim nav būtiski mainījusies. "Nekur nav rakstīts, ka ražīguma kāpums un ienākumu kāpums mūsu valstī būs straujāks nekā turīgajās valstīs, lai mēs varētu tās noķert. Tas nav pašsaprotami, un tas notiek tikai tad, ja pieņemam nepieciešamos lēmumus. Diemžēl daudzos gadījumos lēmumi ir nepatīkami. Tas ir stāsts par strukturālajām reformām," sacīja ekonomists.
"Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā atzina, ka Latvijas ekonomika tuvākajos gados augs. "Ja Eiropas ekonomika augs, ja Krievijā nenotiks milzīgas ģeopolitiskas kataklizmas, tad Latvijas ekonomika arī augs. Bažas ir par to, ka Latvijas ekonomika augs lēnāk, nekā esam pieraduši un nekā sabiedrība gribētu. Ja sabiedrība nespēs piespiest politiķus pieņemt tālredzīgus lēmumus, tad sāksim atpalikt. Ja mēs pieņemtu tālredzīgus lēmumus, tad dzīves kvalitāte Latvijā varētu būt krietni augstāka. Tikai mūsu pašu - katra iedzīvotāja, katra uzņēmēja un politiķa - rokās ir tas, ko Latvijā paveicam. Daudzos gadījumos ambīciju līmenis ir pārāk zems, varam labāk," rezumēja Kazāks.
Uz sarakstu
