Jelgavā pasludinās spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcu Kalnciemā
Pirmdien, 5.oktobrī, no plkst.17.00, administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā būs pieejams spriedums lietā par pārsūdzēto Jelgavas novada domes 28.janvāra lēmumu, ar kuru tika atļauta nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas "Eco Lead" izveidošana Kalnciema pagastā.
Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nama kancelejas vadītāja Linda Lindere aģentūru LETA informēja, ka tiesas sēdē šodien lieta tika izskatīta un spriedums, kas tiks sagatavots rakstveidā, pusēm būs pieejams 5.oktobrī no plkst.17.00.
Kā ziņots, pieteikumu tiesā iesnieguši vairāki Kalnciema iedzīvotāji - Žanna Ņečiporuka, Ivans Ņečiporuks, Gaļina Bušmane, Tatjana Daņilova, Antoņina Zelča, Andrejs Tračums, Aigars Sukteris, Sergejs Hramčenko un Valentīna Amirova -, kā arī Vides aizsardzības klubs. Tiesa, pamatojoties uz šo pieteikumu, ierosinājusi lietu.
Savā prasībā iedzīvotāji pārmet Jelgavas novada domei nerēķināšanos ar iedzīvotāju viedokli, kurš pārsvarā bijis noraidošs, aģentūra LETA iepriekš uzzināja tiesas sēdē.
Iedzīvotāju pārstāve Diāna Kristapsone iepriekš tiesā pauda, ka iedzīvotāju prasība tiek pamatota ar to, ka vairākas iedzīvotāju sapulces un apspriedes nav bijušas pienācīgi izziņotas, tāpat neesot ņemti vērā iedzīvotāju iebildumi nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas "Eco Lead" izveidošanai Kalnciema pagastā, turklāt veikta aptauja, kas apliecina, ka iedzīvotāju vairākums esot bijis pret šādu rūpnīcu, ko ignorējusi novada dome savā lēmumā atļaut rūpnīcas izveidi.
Kalnciema iedzīvotāji uzskata, ka šāda rūpnīca var radīt draudus gan videi, gan viņu veselībai, tāpat pēc viņu pieprasījuma līdzīgu viedokli paudušas dažas iestādes, pieaicināti speciālisti, kā arī Olaines novada pašvaldība un Jūrmalas novada pašvaldība.
Tiesā arī tika izteikts lūgums aicināt liecināt šo pašvaldību pārstāvjus, taču to tiesa noraidīja, jo citu administratīvo teritoriju intereses neattiecas uz konkrēto Jelgavas novada Kalnciema pagastu.
Iedzīvotāju aktīvisti bija veikuši savu aptauju par plānoto rūpnīcu, un pārliecinošs vairākums bijis pret. Pārstāve lēšot aptuvenus samērus, ka iedzīvotāju noraidošais viedoklis varētu dominēt 900 pret 100.
Atbildētāja - Jelgavas novada domes - pārstāvis Dzintars Lagzdiņš gan apšaubīja aptauju. Pašvaldības pārstāvis tiesas sēdē skaidroja, ka patiesībai neatbilst apgalvojums, ka iedzīvotāji neesot ņemti vērā. Viņš akcentēja, ka neviens nevarot apgalvot, ka vairākums būtu pret rūpnīcu, jo visās apspriedēs dominējuši trīs viedokļi - rūpnīcu atbalstošie, pret to noskaņotie un tādi, kas šaubījušies un prasījuši papildu informāciju.
Tāpat ietekmes uz vidi novērtējumā (IVN) ievēroti pilnīgi visu iedzīvotāju viedokļi, arī protestējošo, uz to pamata veikta izpēte, prasīti dažādu ekspertu atzinumi, kuri kliedējuši iedzīvotāju šaubas kā subjektīvas bažas, nevis datos pamatotas. IVN akceptējis arī Vides pārraudzības valsts birojs, kas apliecinot uzņēmuma gatavību nodrošināt normatīvu prasībām atbilstošu ražotni. Šo IVN pēc apjomīgas izpētes un ar attiecīgo ekspertu un valsts iestāžu atzinumiem domei bijis jāņem vērā.
Savukārt SIA "Eco Lead" (agrāk - "East-West Finances") pārstāvis pauda, ka pilnīgi visas iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanas procedūras veiktas atbilstoši normatīviem, turklāt bijušas papildu sapulces, kuras nav normatīvos paredzētas. Tāpat uzņēmums organizējis izglītošanas kampaņu, skaidrojošu semināru netālu esošajā šūšanas fabrikā, kā arī organizējis iedzīvotāju ekskursiju uz līdzīgu rūpnīcu Polijā.
Viņš skaidroja, ka saskaņā ar likumu šādos gadījumos tiek konfrontētas iedzīvotāju vēlmes pēc tīras vides un uzņēmēju vēlmes ražot, tāpēc normatīvos radītas prasības, kas ražotājam jāizpilda, lai iedzīvotāju vēlmes netiktu apdraudētas. Tāpēc arī negatīvie iedzīvotāju viedokļi ņemti vērā, jo, pamatojoties uz tiem, izvērtēti papildu riski, papildu bažas, bet kā subjektīvs apstāklis atstāts noraidošais noskaņojums, jo sabiedrisko apspriešanu būtība esot izvērtēt iespējamās problēmas, nevis prasīt sabiedrības atļauju.
Uzņēmuma pārstāvji esot tikušies arī ar vienu no iedzīvotāju pieaicinātajiem ekspertiem, un sarunās viņš atzinies, ka nemaz neesot iepazinies ar IVN saturu. Arī tiesas sēdē viena iedzīvotāju pārstāve atzina, ka nav lasījusi IVN. Uzņēmuma pārstāvis aicināja satrauktos iedzīvotājus ar to iepazīties, turklāt IVN bijis publiski pieejams jau sen.
SIA "Eco Lead" valdes priekšsēdētājs Jurijs Harlamovs iepriekš pauda nožēlu, ka saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem apstrīdamā lēmuma darbība tiek apturēta līdz ar pieteikuma iesniegšanu tiesā. "Tas ir neizprotami, ka ikviens cilvēks ar savu vēršanos tiesā var uz nenoteiktu laiku apturēt lēmumu, kurš domē pieņemts, nobalsojot tautas ievēlēto priekšstāvju vairākumam," uzskata Harlamovs.
"Mums atliek cerēt, ka tiesvedība pārāk neievilksies, taču jau tagad ir skaidrs, ka nāksies papildus tērēties gan advokātiem, gan arī cietīsim no piespiedu dīkstāves," pauda Harlamovs.
Iepriekš jau ziņots, ka Jelgavas novada dome 28.janvārī nolēma atļaut SIA "Eco Lead" Kalnciema pagastā veidot nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcu, aģentūru LETA informēja pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone.
Pozitīvu lēmumprojektu Jelgavas novada dome apstiprināja ar 11 balsu atbalstu, piecu balsu noraidījumu, vienam deputātam atturoties.
SIA "Eco Lead" valdes loceklis aģentūru LETA iepriekš informēja, ka projektā plānots ieguldīt aptuveni no septiņiem līdz deviņiem miljoniem eiro vai vairāk, tajā skaitā vairāk nekā pusi šīs naudas tērējot vides drošībai, tostarp gaisa un ūdens attīrīšanai. Viņš informēja, ka rūpnīcā plānots nodarbināt 42 darbiniekus.
SIA "Eco Lead" paredzētā darbība ir nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīca, kurā plānots pārstrādāt nolietotus svina akumulatorus. Plānotais pārstrādes apjoms - līdz 15 000 tonnu nolietotu svina akumulatoru gadā un līdz 8700 tonnām saražota svina un svina sakausējumu gadā.
Plānotā akumulatoru pārstrāde ietver elektrolīta atdalīšanu, savākšanu un tā neitralizāciju, akumulatoru smalcināšanu un sadalīšanu, svina reducēšanu jeb kausēšanu un svina rafinēšanu. Ražošanu paredzēts nodrošināt 260 dienas gadā.
Uz sarakstu