Imigrantu visvairāk skartajās valstīs ES veidos speciālus uzņemšanas centrus

Viņš papildināja, ka tas tiks izdarīts līdz novembra beigām. Paredzēts, ka ES arī palielinās savu iesaisti bēgļu krīzes risināšanā, lai no reālajiem kara bēgļiem spētu atdalīt ekonomiskos migrantus.

Tāpat Tusks informēja, ka ES līderi esot piekrituši caur ANO aģentūrām mobilizēt vismaz vienu miljardu eiro bēgļiem Sīrijas kaimiņvalstīs.

Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele pēc Briselē notikušās tikšanās paziņoja, ka jebkurās sarunās par četrus gadus ilgušo Sīrijas konfliktu, kas ir iemesls daudzu sīriešu bēgšanai uz Eiropu, būtu jāiesaista arī pats Sīrijas prezidents Bašars al Asads.

"Mums ir jārunā ar daudziem dalībniekiem, tai skaitā arī Asadu, bet ne tikai ar viņu. Ne vien ar ASV, Krieviju, bet ar nozīmīgiem reģionālajiem partneriem, Irānu, sunnītu valstīm kā Saūda Arābiju," preses konferencē pēc ES līderu tikšanās sacīja Merkele.

Tuska sasauktajā ārkārtas sanāksmē, kas trešdienas vakarā sākās Briselē, ES līderi vairās stundas diskutēja par palīdzības sniegšanu dalībvalstīm, kuras savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ pirmās saskaras ar migrācijas radītajām sekām. Tāpat tika spriests par sadarbību un atbalstu Rietumbalkānu valstīm, Turcijai un valstīm, kas robežojas ar Sīriju. Darba kārtībā bija arī jautājums par bēgļu atgriešanu un atpakaļ uzņemšanu un par iespējamiem risinājumiem krīzei Sīrijā.

Latvijas pozīcija bēgļu jautājumā paredz, ka tā piekrīt brīvprātīgi uzņemt papildu 526 patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, norādot, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās.

Lai gan sākotnēji valdība pozīciju bija plānojusi pieņemt tikai 29.septembrī, negaidīti tika sasaukta Eiropadomes ārkārtas sanāksme, tāpēc pozīcija tika apstiprināta pagājušajā nedēļā.

Uz sarakstu