FKTK identificē citas sistēmiski nozīmīgas iestādes - sešas bankas

Prasība identificēt C-SNI izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, informē FKTK.

Identificējot C-SNI, FKTK izmantoja Eiropas Banku iestādes izstrādātajās pamatnostādnēs ietverto metodoloģiju. Katras kredītiestādes sistēmiskais nozīmīgums tika novērtēts, ņemot vērā šādus kritērijus: apmērs, nozīmīgums (tostarp aizvietojamība/finanšu sistēmas infrastruktūra), sarežģītība/pārrobežu darbības un savstarpējā sasaiste. Ievēroti arī šādi rādītāji: kopējie aktīvi, iekšzemes maksājumu darījumu vērtība, privātā sektora noguldījumi no Eiropas Savienības noguldītājiem, privātā sektora aizdevumi Eiropas Savienības saņēmējiem, ārpusbiržas atvasināto instrumentu vērtība (nosacītā), pārrobežu saistības, pārrobežu prasības, iekšējās finanšu sistēmas pasīvi, iekšējās finanšu sistēmas aktīvi, emitētie parāda vērtspapīri.

Identificētajām C-SNI nebūs piemērojami atvieglojumi, nodrošinot šādu prasību ievērošanu: prasība izstrādāt iestādes nozīmīgumam atbilstošas stratēģijas, politikas, procedūras un sistēmas savlaicīgai risku identificēšanai, novērtēšanai, analīzei un pārvaldīšanai; prasība kredītiestāžu valdes un padomes locekļiem nepārsniegt vienlaikus atļauto ieņemamo padomes un valdes locekļa amata vietu daudzumu; prasība veidot atalgojuma komiteju; prasība veidot risku komiteju un izvirzīšanas komiteju un aizliegums apvienot risku un revīzijas komitejas.

FKTK reizi gadā pārskatīs identificēto C-SNI sarakstu, un nākotnē tām var tikt piemērotas arī citas stingrākas prasības.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas publicēto informāciju šogad trešā ceturkšņa beigās pēc aktīviem lielākās bankas Latvijā bija "Swedbank", "ABLV Bank", "Rietumu banka", "SEB banka", "Nordea" bankas Latvijas filiāle, "DNB banka" un banka "Citadele".

Lielāko banku vidū esošā "Nordea" banka ir filiāle, un saskaņā ar metodoloģiju Latvijā strādājošo ārvalstu kredītiestāžu filiāļu C-SNI vērtējumi tika iekļauti aprēķina kopsummā, bet tās nevar tikt identificētas kā C-SNI, aģentūrai LETA paskaidroja FKTK pārstāve Elīna Avotiņa.

C-SNI saraksta veidošana saistīta ar makroprudenciālo uzraudzību. Globālā finanšu krīze parādīja, ka mikroprudenciālā uzraudzība, kas pārsvarā fokusējās uz stabilitātes nodrošināšu individuālu finanšu institūciju līmenī, nebija pietiekama, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti kopumā. Tāpēc papildus iepriekšējai uzraudzības pieejai tiek ieviesta makroprudenciālā uzraudzība, kas paredz atbilstošu pasākumu veikšanu, ja pieaug cikliskie (piemēram, pārmērīgs kreditēšanas pieaugums) vai strukturālie (piemēram, saistībā ar sistēmiski nozīmīgām ("too big to fail") kredītiestādēm) sistēmiskie riski. Šādos gadījumos var tikt piemēroti attiecīgi instrumenti - ieviestas kapitāla rezerves normas, paaugstinātas minimālās kapitāla un likviditātes prasības, noteikti stingrāki lielo riska darījumu ierobežojumi u.c.

Latvijā makroprudenciālās uzraudzības iestāde ir Latvijas Banka. Savukārt FKTK saskaņā ar Kredītiestāžu likumu ir atbildīga par makroprudenciālās uzraudzības instrumentu piemērošanu. Ciklisko sistēmisko risku mazināšanas nolūkā FKTK jau tagad reizi ceturksnī nosaka un publicē pretcikliskās kapitāla rezerves normu.

Latvijas Banka, Finanšu ministrija un FKTK noslēgušas vienošanos par sadarbību finanšu stabilitātes veicināšanā, un 2013.gadā tika izveidota Makrouzraudzības padome. Makrouzraudzības padomes sēdes vada Latvijas Bankas prezidents, un tās dalībnieki ir finanšu ministrs un FKTK priekšsēdētājs.

Uz sarakstu