Ērmaņu muižā koncertsezonu atklās kontrtenors Sergejs Jēgers
Pie klavierēm būs Latvijas Nacionālās operas koncertmeistare Ieva Šmite-Misiņa.
Koncerta programmā - baroka, klasicisma, romantisma un mūsdienu latviešu komponistu mūzika: Antonio Lotti / Antonio Loti, Georg Friedrich Händel / Georgs Frīdrihs Hendelis, Christoph Willibald Gluck / Kristofs Vilibalds Gluks, Vincenzo Bellini / Vinčenco Bellīni, Romualds Kalsons, Jānis Lūsēns.
Biedrības "Ērmaņu muiža" kārtējā, piektā, koncertsezona veltīta Ērmaņu muižas garīgai un fiziskai atjaunotnei. Pirmo reizi tajā - kontrtenora gaismas pilnās balss skanējums, kas sevī ietver zēna gadu ideālus un pieauguša cilvēka meistarību. Par kontrtenoru skaņas veidošanas mākslu profesionālā uzmanība Latvijā saasinās tikai 1990-to gadu vidū, kad atdzimst renesanses mūzikas tradīcijas un aizvien vairāk tiek uzvestas baroka laikmeta lielformas.
Jēgers 2003.gadā ieguvis bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. 2005.gadā beidzis maģistrantūru pie profesora Kārļa Zariņa. Papildinājies Šveicē Schola Cantorum Basiliensis pie prof. Andreasa Šolla / Andreas Scholl un Francijā prof. Roberta Ekspēra / Robert Expert meistarklasēs.
2005.gadā kā vienīgais kontrtenors ierindojās 25 finālistu vidū un ieguva godpilno 6.vietu prestižajā raidsabiedrības BBC konkursā "Pasaules dziedātājs 2005" Velsā (Cardiff Singer of the World 2005).
Skatuves mākslinieka gaitas sācis 2000.gadā operstudijas Figaro iestudējumos. 2003.gadā debitē Eņģeļa lomā A. Rubinšteina operā "Dēmons" Latvijas Nacionālajā operā. Kopš tā laika piedalās daudzu operu autentiskas ievirzes uzvedumu lomās: Orfejs (K.V. Gluks "Orfejs un Eiridike"), Rinaldo (G.F. Hendelis "Rinaldo"), Rudžēro (G.F. Hendelis "Alčīna"). Seko solokoncerti Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē (2005) un Lielajā zālē (2007), Melngalvju namā (2006).
Koncertējis visdažādākajās pasaules valstīs: Polijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Vācijā, Lielbritānijā, Jaunkaledonijā, ASV, Kanādā, Baltkrievijā, Uzbekistānā, Kazahstanā, Spānijā, Somijā, Portugālē, Itālijā, Zviedrijā, Ēģiptē, Nīderlandē, Francijā u.c.
Piedalījies nozīmīgos baroka laikmeta formu uzvedumos: G.F. Hendeļa "Mesija", A. Vivaldi "Gloria", "Stabat Mater", "Cessate, o mai cessate", "O mie porpore piu belle", "Nisi Dominus", Dž.B. Pergolēzi "Stabat Mater", J.S. Baha "Marka pasija", "170.kantāte", H. Persela "Oda sv. Cecīlijas dienai" u.c.
2006.gadā iznāk Sergeja Jēgera pirmais soloalbums "Ave Musica". 2007.gadā duetā ar saksofonistu Arti Gāgu ieskaņots albums "Duende". Trešajā skaņu albumā "Dziesmiņās remdējos" (2009) - latviešu tautas dziesmas Raimonda Tigula aranžējumā (kamerorķestris Sinfonietta Rīga, diriģents Māris Sirmais).
Daudz piedalījies sabiedrisko darbu jomā. Kā mūzikas audzinātājs strādājis dienas aprūpes centrā Saule (1997-1999) un bērnu namā Vita (1996-2005). No 2012.gada Rotari kluba "Rīdzene" biedrs.
Kontrtenors. Skaņas veidošana. Vēsture. Kā vijoles un ģitāras skaņas nāk no stīgām un rezonatoriem, kā taures un stabules skaņas nāk no gaisa staba caurulēs, tā cilvēka balss nāk no balss saitēm un rezonē tālāk mūsu ķermenī. Kontrtenora skaņas māksla izkopj 'galvas balss' skaņas veidošanas principus (zēna gadu balss saišu fizioloģiskās iespējas), ko mūsdienu kora mūzikā sauc arī par 'falsetu'. Ar šo vokālo tehniku, apvienojot to ar pieredzi, treniņiem un fizisko spēku, var panākt virtuozu meistarību, nezaudējot vieglumu, ēteriskumu, poētiskumu.
Rietumeiropas polifonijas mākslā 14. un 15.gs. kontrtenors (šis termins rodas vēlāk - 17.gs. Anglijā) pastāvīgi tiek izmantots mūsdienu alta balss diapozonā. Tāpat kā tagad, daudzi pieaugušie zēnu koru dalībnieki toreiz turpināja dziedāt, iekļaujoties zēnu kora diapozonos un tembrā. Mūsdienu pasaulē daudzi izcilākie vokālie ansmbļi izmanto kontrtenoru krāsu, panākot dievišķu skanējumu: The Tallis Scholars, The Sixteen, Chanticleer u.c. Konrtenora balss skanējums ir īpaša krāsa mūsdienu mūzikas ainā. Klasiskais kontrtenora repertuārs galvenokārt sastāv no Hendeļa opusiem. Mūsdienu Vispasaules izcilības Britens, Endrjū Lloids Vebbers, Pendereckis, Ligeti, Filips Glāss, Šnitke, filmu mūzikas komponists M. Naimans un daudzi citi ir ietvēruši konrtenora balsi savās partitūrās.
Falseta, 'galvas balss' tehnika daudz izmantota mūsdienu rokmūzikā: Jon Anderson (Yes), Jonsi Birgisson (Sigur Ros), tās virtuozitātes kalngalus varam dzirdēt ar džeza mūziku saistīto virtuozu sniegumā - it īpaši daudzpusīgajā Bobby McFerrin balsī; popmūzikā, soul mūzikā un jau sen pirms tam, sākotnēji - dažādu tautu mūzikā, īpaši - mums visvairāk pazīstamajā - tiroliešu jodelēšanā.
Vietne, kas veltīta Ērmaņu muižas atjaunošanas - rekonstrukcijas darbiem http://ermanumuiza.blogspot.com.
Uz sarakstu
