Eksperts: "Lattelecom" būtu pasmags akmens, kas LMT drīzāk traucētu
"Tā kā savā praksē esmu sadarbojies ar abiem uzņēmumiem, tad man ir zināms priekšstats par abu uzņēmumu iekšējo "virtuvi" un tāpēc uzskatu, ka LMT bez "Lattelecom" var mierīgi iztikt," sacīja Muuls. "Apvienošanās gadījumā "Lattelecom" būtu pasmags akmens, kas LMT drīzāk traucētu."
"Savukārt "Lattelecom" ir būtiski ieinteresēts apvienošanā, jo gan fiksētie balss sakari, gan arī fiksētais internets pamazām aiziet pagātnē," piebilda Muuls. "Bet apvienotais uzņēmums varētu izmantot savu varu, samazinot konkurenci, ceļot cenas un tā tālāk."
Muuls uzskata, ka abu uzņēmumu apvienošana būtu izdevīga tikai vienā nolūkā - lai to iespējami ātrāk pārdotu. "Investori vajadzības gadījumā varētu iegādāties katru uzņēmumu atsevišķi pat uz izdevīgākiem noteikumiem, taču tas prasītu daudz vairāk laika, tāpēc izšķirošais faktors ir ātrums," pauda Muuls. "Taču pārdot labi pelnošus uzņēmumus no valstiskā viedokļa nebūtu prātīgākais risinājums."
Kā ziņots, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti vakar nolēma aicināt Ministru kabinetu (MK) atlikt lēmuma pieņemšanu par rīcību ar LMT un "Lattelecom" kapitāla daļām līdz brīdim, kad tiks veikta "objektīva un kvalitatīva sociālekonomiskās situācijas analīze".
Pēcāk Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pauda, ka valdība šo lēmumu neatliks.
Kā ziņots, valdība 12.aprīlī plāno pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību ar abu uzņēmumu kapitāla daļām. Pašlaik tiek izvērtēta iespēja uzņēmumus apvienot vai arī saglabāt pašreizējo situāciju, abos variantos saglabājot valsts kontroli pār uzņēmumu daļām.
Pagājušā gada 20.novembrī tika saņemts abu uzņēmumu apvienošanas piedāvājums no "TeliaSonera", un līdz šā gada 22.janvārim uzņēmums gaidīja Latvijas valdības atbildi. Tomēr tika izlemts, ka par turpmāko rīcību ar LMT un "Lattelecom" valsts kapitāldaļām lems jaunā, Māra Kučinska (ZZS) vadītā valdība.
"Lattelecom" un LMT darbības uzlabošanas darba grupa patlaban izskata tikai divus iespējamos scenārijus - abu uzņēmumu apvienošanu vai pašreizējās situācijas saglabāšanu, žurnālistiem iepriekš sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ašeradens pauda, ka "Lattelecom" un LMT darbības uzlabošanu varētu turpināt uz esošās īpašnieku modeļa bāzes.
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka valstij kā "Lattelecom" un LMT akcionārei ir jābūt atbildīgai par savu aktīvu efektīvu izmantošanu, tāpēc uzņēmumu apvienošana būtu lietderīga. Finanšu ministres ieskatā, būtu prātīgi piedāvāt Skandināvijas telekomunikāciju koncernam "TeliaSonera" atbalstīt uzņēmumu apvienošanu, valstij saglabājot kontroli pār uzņēmumu daļām.
Ekonomikas ministrs iepriekš tikās ar Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma "TeliaSonera" pārstāvjiem, lai uzklausītu ārvalstu investora redzējumu par "Lattelecom" un LMT attīstību un iespējamo turpmāko sadarbības modeli. Tikšanās laikā "TeliaSonera" sniedza informāciju par uzņēmuma darbības stratēģiju Baltijas reģionā un iespējamiem turpmākās attīstības scenārijiem. "TeliaSonera" apstiprināja, ka plāno turpināt strādāt telekomunikāciju nozarē Baltijā un vērtē investīcijas Baltijas telekomunikāciju uzņēmumos kā ilgtermiņa investīcijas.
"TeliaSonera" pārstāvji kā labāko uzņēmumu turpmākās attīstības scenāriju redz "Lattelecom" un LMT apvienošanu, tādējādi nodrošinot efektīvāku abu uzņēmumu resursu izmantošanu. Tāpat uzņēmumu apvienošana ļautu optimizēt turpmāk nepieciešamo investīciju apjomu uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai un rezultātā uzlabotu patērētājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.
Uz sarakstu
