Eksperti apšauba datus par Igaunijas uzņēmēju aizplūšanu uz Latviju
Igaunijas mediji šomēnes vēstīja, ka šogad uz Latviju pārcēlušies daži simti līdz pat tūkstotim Igaunijas uzņēmumu, kurus piesaista Latvijā ieviestā mikrouzņēmumu nodokļu sistēma.
Saskaņā ar "Lursoft" datiem igauņi pēdējā gada laikā Latvijā izveidojuši 531 uzņēmumu.
Laikraksts "Eesti Päevaleht", atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, rakstīja, ka šādu kompāniju skaits varētu būt ap tūkstoti. Savukārt kāds cits informācijas avots vēsta, ka Latvijā šogad reģistrētas aptuveni 1500 Igaunijas kompānijas.
Biznesa konsultāciju uzņēmums "Viatax", kas palīdz Igaunijas kompānijām reģistrēties Latvijā, laikrakstam "Aripaev" atklāja, ka divu mēnešu laikā tas palīdzējis 50 uzņēmumiem pārcelties uz Latviju.
Pēc "Viatax" izpilddirektora Jergena Laumetsa sacītā, Igaunijas kompānijas interesē Latvijas mikrouzņēmumu nodokļu kārtība.
Savukārt auditorkompānijas "Ernst&Young Baltic" valdes loceklis Ranno Tingass skaidroja, ka ikvienam Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kas darbojas Igaunijā, nodokļi jāmaksā pēc Igaunijas kārtības.
Ikvienai kompānijai, kas pārdod preces vai sniedz pakalpojumus Igaunijā, ienākumu nodoklis ir jāmaksā Igaunijā. Arī ieņēmumi, kas iegūti Igaunijā, tiek aplikti ar Igaunijas PVN, tāpat Latvijā reģistrēta uzņēmuma darbiniekiem Igaunijā algas nodokļi jāmaksā pēc Igaunijas nodokļu politikas, norādīja Tingass.
"Vienīgais izdevīgais nodokļu variants, kādu Latvija piedāvā labāku nekā Igaunija, ir gadījumā, ja kompānijas galvenais bizness ir pasīva aktīvu turēšana, jo šāda peļņa Latvijā nav aplikta ar nekādiem nodokļiem," skaidroja Tingass.
Savukārt Igaunijas Nodokļu pārvaldes vadītājs Mareks Helms ziņas par Igaunijas uzņēmēju pārcelšanos uz Latviju raksturojis kā konsultāciju biroja "Viatax" reklāmas kampaņu par saviem pakalpojumiem.
"Tā izskatās pēc reklāmas kampaņas kompānijai, ko daži cilvēki izmanto kā piemēru paši saviem apgalvojumiem, bet citi izmanto kā iespēju nopelt politiķus," sacīja Helms.
Arī Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass kā pārspīlējumu noraidījis apgalvojumus, ka Latvijas nodokļu sistēma būtu pārāka par Igaunijas.
"Fakti neapstiprina šos apgalvojumus. Igaunijas IKP uz iedzīvotāju ir 14 800 eiro, bet Latvijas - 12 100 eiro. Mūsu ekonomika ir konkurētspējīgāka par Latvijas, un kopējā nodarbinātības nodokļu nasta uzņēmumiem Igaunijā ir mazāka. Latvija arī nepiedāvā nulles ienākumu nodokli reinvestētai peļņai," norādīja Reivass.
"Pievienojiet tam mūsu E-nodokļu pārvaldi, digitālos pakalpojumus un mazāk birokrātijas. Tāpat mums ir mazāk krāpšanos ar nodokļiem nekā Latvijā. Pēdējā "Heritage Foundation" ekonomikas brīvības indeksā Igaunija ierindojas 8.vietā, bet Latvija - 37.vietā," sacīja Igaunijas premjerministrs.
Tikmēr Igaunijā un Latvijā praktizējošā "Baltic Legal Practice" partneris Kalvis Vītoliņš komentārā Igaunijas biznesa laikrakstam "Aripaev" atklāja, ka, gluži pretēji, Latvijas un Lietuvas uzņēmēji nereti izvēlas reģistrēt uzņēmumu Igaunijā, izmantojot izdevīgāko nodokļu sistēmu un atviegloto birokrātiju, kā arī ar mērķi mazināt jebkuras aizdomas par iespējamu dalību ēnu ekonomikā.
"Cīnoties ar "karuseļu shēmu sekām", kad "aizdomīgs ir katrs darījums", vai "ēnu ekonomikas apkarošanas pārmērībām", retais ierindas Latvijas vai Lietuvas uzņēmējs nebūs pamanījis to, ka Igaunijā pret šādu "viesi" bieži sākotnēji izturas rezervēti, jo pagātnē ir bijuši daudzi negatīvi gadījumi ar kaimiņvalstu uzņēmējiem. Tomēr, jāsaka, ka man bieži uzņēmēji lūdz palīdzību atvērt uzņēmumu Igaunijā, tieši tādēļ, lai mazinātu jebkuras aizdomas par sevi. Vispirms jau mītnes zemē," skaidro Vītoliņš.
"Cilvēku un uzņēmumu migrācija ir iezīme, kas nāk līdzi ekonomikas konkurencei un tām četrām pamatbrīvībām, kuras mums ir devusi Eiropas Savienība, - brīva preču kustība, brīva kapitāla kustība, brīva pakalpojumu kustība un brīva darbaspēka kustība," norāda Vītoliņš.
ES dalībvalstīs pieņemtie uzņēmējdarbības likumi dažkārt rada ierobežojumus attiecīgās valsts tirgū, taču ES garantētās brīvības ļauj uzņēmējiem meklēt iespējas kaimiņvalstīs.
"Uzņēmējdarbības ierobežojumi Baltijā visbiežāk izpaužas kā netaisnīgu jeb "savējos diskriminējošu" nodokļu ieviešana. Bieži nodokļi pat nav tik ļoti diskriminējoši, cik diskriminējoša ir to piemērošana un ietekme uz konkurētspēju," skaidro Vītoliņš, norādot, ka tāpēc uzņēmēji meklē iespējas kaimiņvalstīs.
"Tad arī nereti atklājas Igaunijas potenciālās iespējas un līdz ar to arī "darbvietas" un "kapitāls", kas ir gatavs pārcelties uz Igauniju. Vispirms jau tas, ka uzturēt Igaunijas SIA (OŪ) kompāniju ir lētāk kā Ltd Kiprā, Maltā, Latvijā vai Lietuvā, nemaz nerunājot par Ltd Īrijas, Austrijas, Vācijas vai UK izmaksām. Vēlāk, kad uzņēmums jau ir pārcēlies, izrādās, ka arī grāmatvedības prasības un nodokļu apliekamā bāze ir iedvesmojoša, salīdzinot ar citu valstu piedāvājumu," skaidro Vītoliņš.
Uz sarakstu
