Ekonomists: Strauji aug pievienotā vērtība Latvijas koksnes eksportā
Pēc viena mēneša pārtraukuma Latvijas eksports pērnā gada novembrī atkal atgriezies pie pozitīvas gada izaugsmes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes pirmdien, 11.janvārī, publicētie dati. Pērn novembrī eksports pieaudzis par 2,2%, salīdzinot ar 2014.gada novembri, savukārt imports samazinājies par 2,8%.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka novembrī visvairāk audzis graudu eksports, kas atspoguļo pagājušā gada labo lauksaimniecības ražu. Bez graudiem eksporta skaitļos turpina priecēt koka un koka izstrādājumu eksports, kam ne tikai palielinās apjoms, bet arī strauji notiek pāreja uz augstākas pievienotās vērtības produktu eksportu. Salīdzinājumā ar 2014.gadu pērn 11 mēnešos par vairāk nekā 20% samazinājies neapstrādātu kokmateriālu eksports, ko aizvieto strauji augošs zāģmateriālu, kokskaidu granulu un saplākšņa eksports. Šīs koka izstrādājumu kategorijas eiro izteiksmē jau veido aptuveni 60% no Latvijas kopējā koksnes eksporta. Savukārt neapstrādātu kokmateriālu eksporta īpatsvars pērn samazinājies līdz 8,3% no vairāk nekā 11% 2014.gadā, kas ir zemākais neapstrādātu kokmateriālu eksporta īpatsvars pēdējo vismaz 10 gadu laikā.
Koksnes tālākapstrādes produktu īpatsvara pieaugums Latvijas eksportā saistīts ar kokapstrādē iepriekšējos gados veiktajām investīcijām un kokapstrādes jaudu pieaugumu. Ierobežotie iekšējie koksnes resursi liek domāt par koksnes apstrādi, lai eksportētu materiālus ar pievienoto vērtību. Tāpat neapstrādātās koksnes cenu samazinājums pasaules tirgos rada situāciju, ka neapstrādātas koksnes eksports nav izdevīgs. Vienlaikus joprojām lielu daļu Latvijas eksporta veido pārsvarā vienkārši kokapstrādes produkti, tādēļ ar atbilstošām investīcijām un labvēlīgas ārējās vides gadījumā Latvijai ir labas iespējas kāpināt kokapstrādes nozares eksporta apjomus arī turpmāk, vērtē "Citadeles" ekonomists.
Kopējo eksporta pieaugumu novembrī kavēja naftas produktu un dzērienu eksporta samazinājums, taču tas notiek uz reeksporta rēķina un neatspoguļo ekonomikas procesus Latvijā. Piemēram, eiro izteiksmē naftas produktu importa samazinājums ir lielāks nekā to eksporta kritums. Kopš 2012.gada, kad naftas cenas pasaules biržās sasniedza savu pēdējo gadu maksimumu, naftas produktu imports sarucis no vidēji 170-180 miljoniem eiro mēnesī līdz vidēji 120 miljoniem eiro mēnesī, savukārt naftas produktu eksports krities tikai nedaudz. Tādējādi naftas cenu krituma rezultātā pēdējo divu gadu laikā tirdzniecības bilance vidēji mēnesī uzlabojusies par 50-60 miljoniem eiro, kas gada laikā veido aptuveni 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta un dod pozitīvu efektu Latvijas ekonomikai. Savukārt dzērienu eksporta samazinājumu pamatā veido stipro alkoholisko dzērienu eksporta samazinājums uz Krieviju, taču pārsvarā tie nav Latvijā ražoti dzērieni, tādēļ tas Latvijas ekonomiku būtiski neietekmē.
Kā ziņots, Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati rāda, ka pērn novembrī ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 46,9%. Salīdzinājumam - oktobrī eksports ārējās tirdzniecības apjomā veidoja 47,9%.
2015.gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 3,8%, tajā skaitā preču eksporta vērtība saruka par 5,8% un importa vērtība - par 2%.
Novembrī Latvija eksportēja preces 935,3 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,06 miljardiem eiro.
Uz sarakstu
