Ekonomists: Pirktspēja turpinās augt
Viņš skaidro, ka izmaiņām darba samaksā ir pietiekami spēcīga inerce, kā dēļ uz ekonomikā novērojamajiem procesiem tās reaģē ar zināmu aizturi. Līdz ar to vērojamā ekonomikas izaugsmes palēnināšanās līdzšinējo algu pieauguma tempu pamazām atdzesēs. Tomēr arī šogad uz vidējās algas izmaiņām nozīmīgu ietekmi atstās minimālās algas palielināšana. Līdzīgi kā pērn plānotais algu pieaugums nebūs visaptverošs, bet gan vairāk vērsts uz svarīgāko darbinieku vai noteiktu darbinieku grupu atalgojuma palielināšanu.
Savukārt pirktspējai par labu nāks nodokļu samazinājums un jau ilgstoši esošā zemā inflācija. Tādējādi pastāv labi priekšnosacījumi iekšzemes patēriņa attīstībai. Tas nozīmē, ka būtiska nozīme būs patērētāju noskaņojumam un stimuliem, ko uzņēmēji spēs piemeklēt, lai pārliecinātu iedzīvotājus tērēt, rezumē ekonomists.
Neskatoties uz Latvijas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, pērn vidējās darba samaksas pieaugums ir bijis straujākais pēckrīzes periodā. Vidējā bruto darba samaksa gada laikā palielinājās par 6,8% un sasniedza 765 eiro. Lai arī privātajā sektorā algas augušas straujāk - par 7,4% nekā sabiedriskajā - par 6,1%, bruto darba samaksa privātajā sektorā veidoja 741 eiro, kamēr sabiedriskajā sektorā tā bija 813 eiro. Liela ietekme uz samaksas pieaugumu bija minimālās algas palielināšanai.
Ņemot vērā izmaiņas nodokļos un zemo inflāciju, reālās algas pieaugums sasniedza 8%.
Uz sarakstu
