Binde: Latvijai skaidri jādefinē inovāciju prioritārie virzieni
Viņš skaidroja, ka valsts lomai Latvijas konkurētspējas attīstībā ir vairāki aspekti. Pirmais jautājums ir inovāciju virzienu definēšana ne tikai valsts līmenī, bet katrai nozarei. Visās nozarēs var atrast produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, ko var attīstīt un eksportēt, domā Binde.
Binde vēlāk paskaidroja, ka prioritātes produktu līmenī nevar noteikt valsts, tas pat būtu bīstami. Taču inventarizācija ir jāveic katrā nozarē un katram uzņēmumam pašam.
Otrs aspekts ir Eiropas Savienības (ES) fondu apguves mehānisma pilnveidošana, kas patlaban ir ļoti smagnējs. ES fondu atbalsts ir nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas ražotāju attīstību un konkurētspējas un sekmētu eksporta iespējas.
Nepieciešams arī atbalsts uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbībai, kā arī radošā un intelektuālā kapitāla izmantošanai inovāciju radīšanā.
Būtisks jautājums Bindes ieskatā ir izglītības nozare. Viņš izteicās, ka deviņdesmito gadu sākumā īstenotā izglītības reforma, kas ļāva izvēlēties nemācīties eksaktos priekšmetus, sagrāva visas cerības uz Latvijas ekonomikas attīstību. "Izglītības sistēma bijusi kropla, un ir pēdējais laiks to mainīt," aicināja Binde. Viņaprāt, ir jāmaina akcents no brīvās izvēles uz eksakto zinātņu jomu. Tomēr tas ir ilgstošs process, pieļāva uzņēmējs. Viņš domā, ka studiju koncentrācijas maiņa no sociālo uz eksakto zinātņu jomu radītu iespēju pietiekami atbalstīt nepieciešamo tehnoloģiju attīstību.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko informēja, ka ministrija plāno vairākus uzdevumus kvalificēta darbaspēka pieejamībai. Plānots attīstīt darba vidē balstītu profesionālo izglītību un panākt, lai vairāk jauniešu iegūst vidējo profesionālo izglītību. Pašlaik 34% jauniešu vidējo izglītību iegūst profesionālajās izglītības iestādēs, bet mērķis ir sasniegt 50% 2020.gadā. Plānots arī ieviest obligāto centralizēto eksāmenu eksaktajās un dabas zinībās, kā arī nodrošināt vairāk budžeta vietu tehniskajās zinībās. Iecerēts arī palielināt ārvalstu studentu īpatsvaru no pašreizējiem 5% līdz 10% 2020.gadā.
Savukārt Binde savā runā pieminēja, ka valstij nepieciešams domāt arī par starpnozaru attīstību. Nepieciešama nozaru ar nozīmīgu horizontālo ietekmi attīstības un izaugsmes stimulēšana, izmantojot dažādus atbalsta mehānismus un regulējošās vides ietekmi.
Pēc Bindes teiktā, resursu jomā valsts galvenais uzdevums ir ekonomiku nodrošināt ar kvalificētu darba spēku atbilstoši ekonomikas attīstības prioritātēm. Valsts ir atbildīga par nodokļu politikas stabilitāti un prognozējamību.
Svarīgs ir arī tirgus jautājumus, proti, saražotā produkcija ir jāeksportē. Lai arī valsts ir domājusi par atbalstu eksportētājiem, tomēr būtu arvien vairāk jādomā par uzņēmēju piedalīšanos valsts vizītēs, lai tas nebūtu tikai politekonomiskais tūrisms, bet mērķtiecīga darbība, sacīja Binde.
Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks informēja, ka ir plānots paplašināt eksporta garantijas, proti, plānotas arī eksporta garantijas arī uz ES un ilgtermiņa eksporta garantijas.
Uz sarakstu
