Bijušais vicemērs: Valdībai būtu jākompensē Jūrmalas uzņēmēju zaudējumi
"Krievijas tūrists ir Jūrmalai ļoti nozīmīgs. Pēdējos gadus Krievijas tūristu plūsmu ik gadu pieauga par 15-20%. Šīs plūsmas pēkšņā apturēšana radīs ļoti lielus zaudējumus un, iespējams, ne vienu vien mazā un vidējā uzņēmēja traģēdiju," uztraucās Dzenītis.
"Jūrmalas uzņēmēji varētu tik ļoti arī nesatraukties tad, ja Latvijas valdības pūliņu rezultātā Krievijas tūristu plūsma tiktu nomainīta ar tūristiem no Vidusāzijas vai Ukrainas. Taču pagaidām es neredzu pat mazākas pazīmes tam, ka ministrijas savu atbildību apzinātos, ka sāktos kaut vismaz diskusijas par iespējamajiem risinājumiem. Tur taču būtu jāpārkārto gan transporta plūsma, gan jāveic valsts reklāmas aktivitātes," stāsta Dzenītis.
"Iespējamos zaudējumus mēs vēl neesam aprēķinājuši, turklāt pašiem tūrisma uzņēmējiem, kas ir tik sadrumstaloti, šādus aprēķinus veikt ir pagrūti. Bet ir redzami jau pirmie novērojumi, piemēram, novembra brīvdienās, kad iepriekš bija tik daudz sabraukušo no Krievijas, šogad bija būtiski mazāk Krievijas tūristu. Tas ir slikts priekšvēstnesis arī pirms allaž tik pieprasītajām Jaungada brīvdienām," norāda Dzenītis.
"Kāpēc pret Latvijas viesmīlības nozari attieksmi ir citādāka, nekā, piemēram pret Latvijas Dzelzceļu? Viņiem izdevās politiķus pārliecināt netracināt Krievijas amatpersonas, lai neradītu papildus zaudējumus šai nozarei. Kāpēc savādāk ir ar tūrisma nozari, kurā ir nodarbināti tik daudzi cilvēki?" jautā Māris Dzenītis.
"Jūrmalas un arī citiem Latvijas tūrisma nozares uzņēmējiem ir tādas pašas tiesības prasīt kompensācijas no valsts, kā to jau dara Latvijas lauksaimnieki. Tā nav Jūrmalas un tūrisma nozares uzņēmēju vaina! Tā ir ļoti konkrēta amatpersonu rīcība, kas ietekmē tālāko biznesu!" uzskata Māris Dzenītis.
"Mūsu uzņēmēji līdz šim nav izmantojuši līgumos un likumos paredzētās iespējas atsaukties uz "Force majeure". Te taču saskatāmas vistipiskākās nepārvaramās varas pazīmes. Tas var ietekmēt gan esošo līgumu izpildi, nodokļu maksājumu, kredīta maksājumus," pieļauj Māris Dzenītis.
"Es gan ceru, ka runas par "Jaunais Vilnis" pārcelšanu uz Baku, Sočiem, Krimu vai Kaļiņingradu ir kārtējā, un mums jau tik pierastā reklāmas akcija. Jau piecus gadus ir šāda situācija, ka katru gadu ziemā "Jaunā Viļņa" organizatori par sevi atgādina ar pieļāvumu konkursu rīkot ne Jūrmalā. Bet šī gada sarunas, protams, atšķiras no tām, kas bija pirms tam. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, tagad "Jaunais Vilnis" pārcelšana ir daudz reālāka nekā iepriekš," uzskata Māris Dzenītis.
"Teorētiski un arī praktiski pārcelt "Jaunu Vilni" uz kādu citu vietu būtu iespējams. Bet es tam negribu ticēt. Jau bija šādi mēģinājumi sarīkot kaut ko līdzīgu Krimā un Sočos, bet kaut ko līdzvērtīgu radīt tā arī nevienam nesanāca. Jūrmalā ir jau tradīcijas, sākot ar festivālu "Jūrmala", vēlāk arī "Jaunais Vilnis". Esmu pārliecināts, ka šī vieta tukša nepaliktu, un to saprot arī "Jaunais Vilnis" organizatori, kuri noteikti nav ieinteresēti, lai labi iesildīto vietu aizņemtu kāds cits. Diez vai to, ko tagad piedāvā Jūrmala, var piedāvāt arī kāda cita Krievijas pilsēta. Te ir gan tik iecienītā daļa no Eiropas, kā arī Jūrmalas specifiskais šarms," skaidro Māris Dzenītis.
"Manuprāt, kompromiss joprojām ir iespējams. Manuprāt, organizatori gaida no Latvijas signālus. Taču es neesmu dzirdējis, ka kāds no Latvijas varētu uzdrošināties aicināt "Jauno Vilni" pārdomāt. Pārāk politizēts šis jautājums kļuvis. Mums būtu jādomā nevis par to, ka sevi no šāda pasākuma izolēt, bet gluži pretēji - kā šo pasākumu vēl vairāk izmantot Latvijas un tās vērtību reklamēšanā. Par to būtu iespējams kopīgi runāt ar organizatoriem, jo esmu pārliecināts, ka tās durvis no viņu puses vēl nav neatgriezeniski aizvērtas, " aicina Māris Dzenītis.
Uz sarakstu
