Bertuks: PČ pēc iepriekšējiem panākumiem uz mani bija liels spiediens
Iepriekšējos divos pasaules čempionātos Bertuks izcīnīja trīs medaļas - 2012.gadā viņš triumfēja vidējās distances sacensībās, pievienojot bronzas godalgu garajā distancē, bet pērn atkal bija trešais garajā distancē. Bertuka trīs izcīnītās godalgas ir līdz šim vienīgās Latvijai pasaules čempionātos.
"Jau no janvāra, kad sākās aktīvāki treniņi, pārāk daudz sevi tajos nodzenāju. Uz mani arī bija visai liels spiediens, jo iepriekš izcīnīju panākumus. Patiesībā viss varēja Itālijā izvērsties arī labāk. Aptuveni pusotru mēnesi pirms čempionāta atsvaidzināju savainojumu, ko ieguvu pirms vairākiem gadiem. Tas gan man neliedza trenēties, tomēr nedaudz traucēja. Galu galā pēcāk es saķēru vīrusu, kas laikam bija normāla organisma aizsargreakcija uz traumu. Būtībā pāris dienas pirms čempionāta sākuma noslimoju - bija paaugstināta temperatūra un saaukstēšanās. Loģiski, ka šādā kondīcijā, izejot uz starta, bija tikai teorētiskas iespējas cīnīties par labu rezultātu," pārdomās dalījās Bertuks.
Latvietis šīgada pasaules čempionāta distancēs no labāko divdesmitnieka krietni atpalika, uzrādot pieticīgus rezultātus. Arī stafetes sacensībās viņa solis trasē bija lēns, bet Latvijas vīriešu komanda ierindojās vien 21.pozīcijā.
"Treniņus pārsvarā aizvadu tikai ārzemēs. Šķiet, trīs ceturtdaļas no gada pavadu ārpus Latvijas. Braucu trenēties gan uz Spāniju, Portugāli, tāpat uz Skandināviju vai Itāliju. Viss atkarīgs no gadalaika," skaidro Bertuks. "Man Latvijā treniņiem ideāls laiks būtu tāds, kā šobrīd - kad ir liels karstums. Ziemā gan jābrauc uz Spāniju vai Portugāli. Tomēr otrs aspekts ir tehniskā daļa. Ja Itālijā sacensības notiek apkārtnē, kur ir klintis un akmeņi, tad Latvijā treniņiem mēs neko tādu nevaram atrast. Latvijā var trenēt tīri fizisko daļu - skriešanu."
"Šobrīd pēc savainojumiem cenšos atpūsties, taču tuvākais mērķis man ir Pasaules kausa pēdējais posms, kas oktobra sākumā risināsies Šveicē. Savukārt pēc tam, ja ar veselību viss būs kārtībā, plānoju startēt Eiropas čempionātā krosā, kas decembra sākumā risināsies Bulgārijā. Ilgi no orientēšanās gan nesanāks atpūsties, jo nākamā gada janvārī Austrālijā jau startēs Pasaules kausa sezona. Plānoju aizbraukt arī tur," atklāja sportists. "Izteikts mērķis karjerā man ir zelts garajā distancē, uz kuru mērķtiecīgi esmu gājis visus šos gadus. Tāpat viens no uzstādījumiem šogad bija kāpt pasaules rangā. Domāju, ka ar to tieku galā visai labi."
Šīgada čempionātā vissekmīgāk startēja Inga Dambe, kura garajā distancē ierindojās 18.vietā, bet vidējā distancē finišēja 19.pozīcijā.
"Vadošās valstis šajā sporta veidā ir Šveice, Norvēģija, Zviedrija, arī Somija, lai gan jāsaka, ka viņiem pēdējā laikā nav tik labi veicies. Šveicei, piemēram, ir astoņi laba līmeņa sportisti. Ja viens neizcīnīs zeltu, pie tā tiks otrs, bet kopējs labums naudas izteiksmē būs visiem astoņiem. Man sacensībās ir vairāk jāriskē, jo zinu, ka aiz manis vairāk nav tādu kandidātu cīņā par augstām vietām. Tā ir realitāte," uzskata Bertuks.
"Latvijā aug šī sporta veida popularitāte, jo daudzi cilvēki izvēlās to kā hobiju. Tas ir lieliski doties svaigā gaisā uz mežu un fiziski izkustēties. Varbūt kāds pamēģina un saprot, ka vēlas to darīt daudz nopietnāk. Kā man kādreiz teica vieglatlētikas treneris, profesionālis nav tas, kurš saņem naudu, bet gan tāds cilvēks, kuram ir profesionāla attieksme," piebilst latvietis. "Domāju, ka līdz ar Latvijas iespēju rīkot pasaules čempionātu tikai augs šī sporta veida piekritēju skaits valstī."
Kā zināms, 2018.gada pasaules čempionātu orientēšanās sportā uzņems Rīga un Sigulda. Tāpat Latvija ieguvusi tiesības rīkot paralēli notiekošo pasaules čempionātu taku jeb precīzajā orientēšanās sportā, kā arī 2019.gada pasaules veterānu čempionātu.
Latvija 2008.gadā uzņēma Eiropas čempionātu orientēšanās sportā, kas notika Ventspilī, bet pērn Madonā risinājās Eiropas čempionāts orientēšanās sportā ar slēpēm un tika rīkotas arī pasaules junioru un veterānu ziemas meistarsacīkstes.
Uz sarakstu
