Jūlijā preču eksporta vērtība palielinājās par 5,0%
2015.gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 5,0% un importa - par 6,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Kā pilsētas informācijas portālu tīkla Pilseta24.lv uzzināja CSP, jūlijā Latvija eksportēja preces 851,3 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1 103,7 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 43,5% (2015. gada jūnijā – 43,8%).
Ārējās tirdzniecības apgrozījuma pieaugumā 2015.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, lielākais devums bija tirdzniecībai ar mehānismiem, mehāniskajām ierīcēm un elektroiekārtām. Šo preču eksports palielinājās par 23,1 milj. eiro jeb 15,8%, pieaugot monitoru, projektoru un televīzijas uztvērējaparatūras eksportam par 6,2 milj. eiro jeb 78,5% (visvairāk eksportēts uz Lietuvu un Spāniju). Tajā pašā laikā mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports palielinājās par 29,6 milj. eiro jeb 12,9%, pieaugot elektronisko integrālo shēmu importam par 6,8 milj. eiro jeb 3 reizes (visvairāk importēts no Taivānas un Polijas).
Svarīgākās izmaiņas eksportā jūlijā, salīdzinot ar jūniju:
* parasto metālu un to izstrādājumu eksports pieauga par 11,8 milj. eiro jeb 15,8%,
* dzīvu dzīvnieku; dzīvnieku izcelsmes produktu eksports palielinājās par 8,5 milj. eiro jeb 28,4%,
* pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 6,6 milj. eiro jeb 10,5%,
* optisko ierīču un aparatūras (ieskatot medicīnisko), pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports samazinājās par 8,5 milj. eiro jeb 37,7%.
Svarīgākās izmaiņas importā jūlijā, salīdzinot ar jūniju:
* minerālproduktu imports pieauga par 11,4 milj. eiro jeb 9,5%,
* ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports palielinājās par 10,7 milj. eiro jeb 9,5%,
* tekstila un tekstilizstrādājumu imports pieauga par 5,4 milj. eiro jeb 15,3%,
* satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports samazinājās par 9,6 milj. eiro jeb 11,2%.
Jūlijā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (20,0% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,2%), Vācija (6,4%) un Polija (5,5%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,4% no importa kopapjoma), Vācija (11,5%), Polija (9,6%) un Igaunija (8,1%).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūlijā veidoja 9,1%, bet importā – 7,0%.
2015.gada jūlijā salīdzinājumā ar 2014. gada jūliju visvairāk pieauga tirdzniecība ar farmācijas produktiem, ko ietekmēja medikamentu eksporta palielināšanās par 7,3 milj. eiro jeb 44,7% un importa – par 7,9 milj. eiro jeb 28,9%. Tajā pašā laikā visievērojamākais kritums bija vērojams tirdzniecībā ar sauszemes transporta līdzekļiem un to daļām, sarūkot vieglo automobiļu eksportam par 12,3 milj. eiro jeb 64,0% un importam – par 18,5 milj. eiro jeb 47,9%.
Mehānismu un mehānisko ierīču eksporta palielināšanos 2015.gada jūlijā salīdzinājumā ar 2014.gada jūliju ietekmēja eksporta pieaugums rūpnīcu un laboratoriju iekārtām materiālu termiskai apstrādei par 4,2 milj. eiro jeb 4,8 reizes. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot dīzeļdegvielas eksportam par 10,9 milj. eiro jeb 24,5%.
Koka, tā izstrādājumu un kokogles importa palielināšanos 2015.gada jūlijā salīdzinājumā ar 2014. gada jūliju ietekmēja laminētu koksnes materiālu importa pieaugums par 1,5 milj. eiro jeb 70,9%. Savukārt elektroierīču un elektroiekārtu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja mobilo telefonu importa kritums par 22,0 milj. eiro jeb 39,7%.
Uz sarakstu
