Banner 980x90

Tikšanās par pašvaldību reformu Apē pulcē aptuveni 80 cilvēkus; novada vadība grib pievienoties Smiltenei

Rīga, 7.aug., LETA. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētajā sanāksmē ar Apes iedzīvotājiem par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu šodien pulcējās aptuveni 80 cilvēku, noskaidroja aģentūra LETA.

Sanāksmē piedalījās gan Apes un blakus novadu iedzīvotāji, gan arī vietvaru vadītāji, kuri pauda atbalstu reformas īstenošanai.

Savā uzrunā iedzīvotājiem vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) uzsvēra, ka šī reforma nav nekas jauns un Latvijā tā vairākos posmos īstenota jau kopš 1998.gada.

"Šobrīd ir tāda pašvaldību sistēma, kur vienā vietvarā dzīvo 1000 iedzīvotāju, bet citā - 34 000 iedzīvotāju. Problēma ir tā, ka 10 gadu laikā mēs esam piedzīvojuši iedzīvotāju skaita samazināšanos un sabiedrības novecošanos un šo un citu procesu ietekme nesadalās uz pašvaldībām vienādi. Proti, atšķirības starp teritorijām turpina pieaugt un vairot plaisu, un tas izpaužas ne tikai uz pašvaldību iespējām, bet konkrēti arī uz iedzīvotāju iespējām - ko viņi var saņemt, uz ko var pretendēt," situāciju iezīmēja ministrs.

Viņš pastāstīja, ka šobrīd 38 pašvaldībās dzīvo 80% valsts iedzīvotāju, bet atlikušajā 81 pašvaldībā dzīvo vien 20% iedzīvotāju. "Un arī šī starpība turpina pieaugt - cilvēki koncentrējas lielākās pašvaldībās un veidojas lielākas atšķirības," teica politiķis.

Viņš arī atsaucās uz Latvijas Bankas pētījumu, kurā prognozēts, ka turpmāko gadu laikā aizvien turpinās pieaugt administratīvie uzturēšanas izdevumi, vienlaikus samazinoties finansējumam, ko pašvaldības ieguldīs attīstībā. "20 gados uzturēšanai mēs tērētu 256 miljonus eiro. Lai jūs saprastu par ko ir runa - tas ir tikpat, cik visas pašvaldības kopumā pagājušajā gadā ir iztērējušas attīstībai," sacīja Pūce.

Pēc viņa teiktā iedzīvotājiem - tā arī ir reformas būtība - panākt, ka vietvaras pāriet uz efektīvāku resursu izmantošanu, ļaujot samazināt uzturēšanas izmaksas, mazināt birokrātiju un aizvien lielākus naudas līdzekļus ieguldīt attīstībā un investīciju piesaistē. "Mēs gribam pašvaldībām atļaut uzņemties drosmīgus projektus, kas ļaus piesaistīt investorus. Agrāk, ja uz darbu bija jābrauc 20 kilometri - cilvēki pārcēlās. Bet tagad, ja vien darba samaksa atsver ceļa izdevumus - cilvēki brauc arī 80 kilometrus katru dienu. Mūsu mērķis ir panākt, ka pašvaldība var nodrošināt šādas darba vietas," pauda ministrs.

Runājot konkrēti par Apes novadu, Pūce norādīja, ka viņiem izdevīgākais attīstības centrs būtu Smiltene, kas ir viena no retajām pašvaldībām valstī, kurā pieaug iedzīvotāju skaits, ekonomiskā aktivitāte un arī vidējā darba samaksa ir virs vidējā līmeņa valstī.

Sanāksmē bija pulcējušies dažāda vecuma iedzīvotāji, kuri ministram uzdeva arī dažāda tipa jautājumus. Kāda sieviete, piemēram, interesējās, vai apvienojoties ar Smilteni nebūs tā, ka Ape paliks novārtā un visas investīcijas tiks koncentrētas tikai ap pilsētas teritoriju.

Pūce uz to atbildēja ar piemēru, sakot, ka, piemēram, Smiltenes gadījumā lielāka investīciju piesaiste notiek tieši ārpus pilsētas - Launkalnē. Tāpat viņš norādīja, ka to, kāda būs Apes novada pārstāvniecība jaunajā domē, noteiks tieši iedzīvotāji.

Ministrs norādīja, ka Latvijā nav tādas vietvaras, kuras domē strādātu tikai pilsētas pārstāvji un nebūtu neviena pārstāvja no pagastiem. "Arī Apes domē vairums deputātu ir no pagastiem, nevis pašas pilsētas. Es neticu modelim, ka izveidosies domes, kur būs tikai pilsētu deputāti," sacīja Pūce, norādot, ka tieši vietvaru rokās būs lemt, cik vienmērīgi un kādas teritorijas attīstīt.

Vēl kāds iedzīvotājs interesējās, vai ir veikti aprēķini par to, cik daudz administratīvo tēriņu izdotos ietaupīt, pievienojoties Smiltenei, cik Valkai un cik Alūksnei. Pēc Pūces teiktā, apvienojoties ar Alūksni vai Smilteni, izmaksu ietaupījums būtu ļoti līdzīgs, lai gan precīzu summu ministrs nosaukt nevarēja.

Klātesošo vidū iedzīvotāju domas par to, vai lietderīgāka būtu pievienošanās Smiltenei vai Alūksnei, dalījās. Kāda kundze, kura dzīvo Smiltenē, bet strādā Apē, pauda viedokli, ka ikdienā pārvietojoties novērojusi, ka pagasti ap Smilteni attīstās, bet ap Alūksni - nē. Savukārt kāds kungs bija pretējās domās, sakot, ka nav guvis pārliecību, ka Smiltene ir labāks variants nekā Alūksne.

Pūce gan norādīja, ka Latvijā ir vairākas teritorijas, kur dati par tendencēm atšķiras, taču, veidojot karti, ministrija ņēmusi vērā datus par tām tendencēm, kuras nākotnē varētu attīstīties izteiktāk. Uz tā pamata par labāko variantu arī izvēlēta Smiltene.

Sanāksmē piedalījās arī Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts (Mēs - savam novadam), kurš sacīja, ka, lai gan reformai ir gan gaišās, gan tumšās puses - vietvara apzinās, ka tā ir nepieciešama, jo novads ir to pašvaldību vidū, kuri neizpilda likumos noteiktās prasības. "Es domāju, ka mums nevajag iestāties pret reformu, bet gan kopīgi mēģināt rast ceļus, lai no tās iegūtu pēc iespējas vairāk saviem iedzīvotājiem," sacīja Liberts.

Viņš arī norādīja, ka pašvaldība saņēmusi virkni vēstuļu no iedzīvotājiem, kuras apkopojot secināts, ka pret reformu novadniekiem iebildumu nav un, ka veiksmīgākā pievienošanās varētu būt tieši Smiltenei. "Arī skaitļi pierāda, ka mums jāvirzās uz Smiltenes pusi. Jau tagad mums ir kopīga pašvaldības policijas un būvvaldes funkcija. Nākotnē apvienošana mūsu pakalpojumus varētu tikai uzlabot," sprieda Liberts.

Tikmēr klātesošais Smiltenes mērs Gints Kukainis (VL-TB/LNNK) klāstīja, ka pašvaldības galvenais darbības virziens ir jaunu darba vietu nodrošināšana un, ka šajā jomā pēdējo trīs gadu laikā viņiem ir vieni no labākajiem rādītājiem valstī. "Mēs nekad nekļūsim par kultūras vai tūrisma galvaspilsētu, taču mēs varam kļūt par veiksmes stāstu saistībā ar darba vietu izveidi," pauda mērs, aicinot iedzīvotājus "būt gudriem", lemjot par savu pārstāvju ievēlēšanu jau jaunā novada robežās.

Kā ziņots, VARAM izstrādātā karte paredz Apes novadu apvienot ar Smiltenes un Raunas novadiem.

222 Apes novada iedzīvotāji gan vērsušies ministrijā ar aicinājumu pievienoties Alūksnei.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019.gada 1. janvārī Apes novadā bija reģistrēti 3295 iedzīvotāji, savukārt Alūksnes novadā - 14 153.

Kopumā VARAM tikšanās ar iedzīvotājiem par gaidāmo reformu notiks līdz nākamā gada maijam. Nākamā tikšanās gaidāma 15.augustā, Jaunpilī.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)