Banner 980x90

SEB Mājokļu cenu indikators: Mājokļa cenu pieaugumu prognozē 46% iedzīvotāju

Ilustratīvs foto/ Foto: Pixabay.com
Ilustratīvs foto/ Foto: Pixabay.com
Pērn decembrī "SEB Mājokļu cenu indikatora" vērtība jeb starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu sarukusi no 38,3 punktiem līdz 36,5 punktiem. Mājokļa cenu pieauguma prognozētāju skaits samazinājies no 47% aptaujāto iedzīvotāju oktobrī līdz 45,8% decembrī.

Iedzīvotāju aptauja rāda, ka decembrī mājokļu cenu samazināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā prognozēja 9,3% iedzīvotāju (oktobrī - 9%), savukārt neitrāli noskaņoto iedzīvotāju skaits, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, veido 27,8% (oktobrī - 30%). 17,1% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā.

2016.gada decembrī optimistiskāki par mājokļa cenu pieaugumu kļuvuši Pierīgas un Zemgales iedzīvotāji - attiecīgi 42% un 46,7% aptaujāto sagaida, ka tuvāko 12 mēnešu laikā nekustāmā īpašuma cenas pieaugs. Savukārt vispesimistiskākie attiecībā uz mājokļa cenu izmaiņām pašlaik ir Latgales iedzīvotāji. Tur nekustāmā īpašuma vērtības pieaugumu sagaida vien 38,1% aptaujāto (kritums no 43,9% oktobrī). Arī citos reģionos samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri sagaida, ka tuvāko 12 mēnešu laikā mājokļa cenas palielināsies: Rīgā - no 54,4% oktobrī līdz 52% gada beigās, Vidzemē - no 50% līdz 46,1%, bet Kurzemē novērots vislielākais kritums - no 53,7% līdz 42,5%.

Visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp 25-44 gadus veciem respondentiem, kas ieņem vadošus amatus un dzīvo Rīgā. Savukārt procentuāli vismazāk mājokļu cenu pieauguma prognozētāju skaits ir starp 55-74 gadus veciem iedzīvotājiem, kuri nodarbojas ar kādu individuālo darbu, vai atrodas pensijā un dzīvo kādā citā pilsētā ārpus Rīgas.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis domā, ka iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē skaidrojamas gan ar ienākumu pieaugumu, gan arī ar pieejamākiem kredītiem mājokļu iegādei. Optimisma samazinājums savukārt var izskaidrot ar pērn visai pieticīgo ekonomikas izaugsmi - tā nedaudz piebremzēja arī iedzīvotāju nākotnes gaidas.

Aptauja veikta 2016.gada decembrī sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi tika aptaujāti 1003 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)