"SEB banka": Latvijā nekustamo īpašumu cenu kāpumu tuvākā gada laikā prognozē 53,6% iedzīvotāju

Rīga, 15.nov., LETA. Latvijā nekustamo īpašumu cenu pieaugumu tuvākā gada laikā prognozē 53,6% iedzīvotāju, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā šogad martā, liecina "SEB bankas" jaunākā Mājokļu cenu indikatora dati.

Vienlaikus mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars palielinājies par 0,8 procentpunktiem - līdz 6,8%, nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā sagaida 22,3% iedzīvotāju, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā pētījumā, bet 17,3% (iepriekš 17,7%) respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām.

SEB Mājokļu cenu indikatora kopējā vērtība jeb starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu nedaudz samazinājusies un bija 46,8 punkti pretstatā 48,6 punktiem martā.

Pēc SEB Mājokļu cenu indikatora datiem, augstākais mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars ir Vidzemē - šajā reģionā 59,4% aptaujāto sagaida, ka tuvākā gada laikā cenas pieaugs. Diezgan optimistiski attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām ir arī Kurzemes iedzīvotāji (cenu pieaugumu sagaida 58,6%), kā arī Rīgā dzīvojošie (58,4%).

Procentuāli vismazāk mājokļu cenu kāpumu sagaidītāju ir Latgalē (42,5%). Savukārt Zemgalē mājokļu cenu pieaugumu prognozē 46,2% respondentu.

Bankā atzīmēja, ka visos reģionos ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri sagaida, ka gada laikā nekustamā īpašuma cenas saruks.

Analizējot respondentu atbildes dažādās sociālekonomiskajās grupās, secināts, ka visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem (62,6%), ka arī starp respondentiem 25-34 gadu vecumā. Optimistiskāk noskaņotas ir mājsaimnieces, vadošajos amatos strādājošie, kā arī tie, kuri nodarbojas ar individuālo uzņēmējdarbību. Tāpat cenu pieaugumu prognozē iedzīvotāji ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem.

Savukārt procentuāli visvairāk to, kuri sagaida mājokļu cenu kritumu, ir starp iedzīvotājiem 35-44 gadu vecumā, nodarbinātiem lauksaimniecībā, Pierīgā dzīvojošiem un tiem, kuru ienākumu līmenis ir zem vidējā. Arī šajās grupās mājokļu cenu kāpuma sagaidītāju skaits ir būtiski lielāks, nekā cenu krituma prognozētāju skaits, minēja bankā.

"Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē ietekmējis gan iedzīvotāju ienākumu pieaugums, gan labāka kredītu pieejamība. Tomēr sarunas publiskajā telpā par ekonomikas pārkaršanu un iespējamo krīzes atkārtošanos samazina iedzīvotājos pārliecību par nākotni un mazina optimismu par mājokļu cenu izmaiņām. Mājokļu cenu indikators palīdz saprast iedzīvotāju noskaņojumu attiecībā uz savu nākotni un labklājību. Šogad aprīlī indikators ir sasniedzis augstāko vērtību kopš 2009.gada, kad valstī bija krīze un iedzīvotāji nākotnē skatījās ar pesimismu. Toreiz indikatora vērtība bija negatīva – -55,5 punkti," sacīja "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Aptauja veikta 2018.gada septembrī sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi aptaujāti 1002 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.