Asociācija: Jaunā reģionālās nozīmes autobusu pārvadājumu koncepcija sekmēs cenu kāpumu un reisu samazinājumu

Rīga, 20.maijs, LETA. Sabiedriskā transporta pakalpojuma iepirkuma reģionālās nozīmes maršrutu tīklā ar autobusiem periodam no 2021. līdz 2030.gadam noteikumi radīs cenu kāpumu un reisu samazinājumu, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Kolužs.

Pagājušā nedēļā Autotransporta direkcija prezentēja sabiedriskā transporta attīstības koncepciju 2021.-2030.gadam, kā arī prasības iepirkuma konkursam. Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas ieskatā konkurss pēc šādiem noteikumiem sagraus nozari.

Kolužs uzsvēra, ka mazie un pat atsevišķi vidēja lieluma pārvadātāji nespēs vieni pretendēt dalībai konkursā uz atsevišķām lotēm. "Protams, konkursa noteikumu radītāji aizbildināsies, ka mazajiem un vidējiem pārvadātājiem ir iespēja ar kādu apvienoties. Taču ir skaidrs, ka lielais pārvadātājs neņems sev mazo par partneri. Tā jau ir bijis citos konkursos," norādīja asociācijas vadītājs.

Viņš pauda, ka pilnīgi nepieņemama ir konkursā ietvertā norma, ka pasūtītājs ir tiesīgs darba apmēru palielināt vai samazināt par 30%, jo šādas izmaiņas uzreiz sagrautu uzņēmuma darbību.

Tāpat konkursa noteikumi paredz, ka līguma cena netiks indeksēta, kas, pēc Koluža teiktā, ir pilnīgi nepieņemama norma. "Šī norma jau ir sevi negatīvi parādījusi iepriekšējā konkursā "Centrs C1", kur pārvadātājiem netiek indeksētas izmaksas un uzņēmumi strādā jau ar zaudējumiem," pauda asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Kolužs norādīja, ka arī prasība iesniegt konkursam līguma cenu 10 gadu periodam atsevišķi pa periodiem 2021.-2024.gadam, 2025.-2027.gadam un 2028.-2030.gadam nav izpildāma, jo nav iespējams prognozēt, piemēram, valsts nodokļu politiku, energoresursu cenas 2028.gadam, turklāt vēl konkurējot ar citiem konkursa dalībniekiem.

"Redzams, ka pārvadājumu apmērs, kas tiks nodots konkursam ir samazināts no 79 miljoniem kilometru līdz 65,1 miljonam kilometru - samazinājums ir par 17,6%. Uzreiz ir redzams, ka tas apdraud sabiedriskā transporta pieejamību pasažieriem. Turklāt komercpārvadājumu ieviešana radīs gan cenu kāpumu, gan reisu samazinājumu pasažieriem," pauda Kolužs.

Viņš uzsvēra, ka iepirkumā visi riski ir uzlikti pārvadātājam, turklāt pasūtītājs negarantē, ka tiks nodrošināts nepieciešamais finansējums, paredzot, ka finansējuma nepietiekamības gadījumā tiks mazināts pārvadājumu apmērs. "Pilnīgi skaidrs, ka uzņēmumi ar šādiem līgumiem nesaņems banku akceptu kredītiem un līzingiem, kas neļaus veikt ieguldījumus, lai iegādātos konkursam nepieciešamos autobusus," skaidroja asociācijas vadītājs.

Asociācijā pauda uzskatu, lai konkurss varētu sekmīgi noritēt, nepieciešams noteikumos veikt vairākas izmaiņas. Tostarp asociācijas ieskatā jāizņem prasību par darba apmēru pieredzei, lai šobrīd strādājošie pārvadātāji varētu arī vieni paši pretendēt uz kādas lotes darba apmēru. Turklāt jānosaka, ka konkursam iesniedzama pirmā - 2021.gada līguma cena par vienu kilometru, katru nākamo gadu veicot izmaksu pamata pozīciju indeksāciju.

Kolužs norādīja, ka ir jānosaka arī kārtību, kādā var tikt samazināts vai palielināts darba apmērs, paredzot kompensāciju vai indeksāciju pārvadātājam, lai šīs izmaiņas būtu iespējams realizēt.

"Neveicot konkursa noteikumu izmaiņas, jau pēc pāris gadiem iespējami daudzu konkursantu bankrots, turklāt vairs nebūs, kas to darba apjomus pārņem," pauda asociācijas vadītājs.

Tāpat asociācijā minēja, ka pārvadātājus satrauc Autotransporta direkcijas vadītāja Kristiāna Godiņa paziņojums, ka šādi noteikumi tiek virzīti pēc politiķu prasības. Kolužs uzsvēra, ka "pārvadājumi jāvada ekonomiski pareizi, pretējā gadījumā gribētos zināt, kas uzņemsies atbildību par kārtējo neizdošanos". Viņš arī pauda, ka vēl nav par vēlu mainīt konkursa noteikumus, izbēgot no garas tiesvedības un neparedzamām sekām visiem.

Jau ziņots, ka, izstrādājot sabiedriskā transporta nākotnes koncepciju no 2021. līdz 2030.gadam, reģionālo autobusu kopējais maršruta tīkls samazināts par 17%.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) žurnālistiem iepriekš pauda, ka pašreiz mērķis ir veicināt iedzīvotāju pārsēšanos no privātā transporta uz konkurētspējīgu, ērtu, drošu, uzticamu un integrētu sabiedrisko transportu, turklāt tiks veicināta pasažieru pārsēšanās no autobusa uz vilcienu. Izstrādājot koncepciju, uzsvars ir likts uz dzelzceļa pārvadājumiem. Savukārt, kur nav pieejams vilciens, saglabāsies valsts dotēti autobusu reisi.

Pēc Linkaita teiktā, tiks ieviesti divi jauni principi - valsts nedotēti autobusu maršruti un bezmaksas autobusu maršruti.

Komercpārvadājumi jeb valsts nedotēti autobusu reisi būs vietās, kur autobusi kursē paralēli dzelzceļa līnijai. Dzelzceļš kā pārvadājumu sistēmas mugurkauls galvenokārt būs Rīgā un Pierīgā, kur cilvēki pārvietojas lielā skaitā, lai nokļūtu uz skolu vai darbu. Linkaits skaidroja, ka valstij nav pamata dotēt maršrutus tur, kur autobuss dublējas ar vilcienu - tas ir virzienā uz Jūrmalu, Jelgavu, Ogri, Siguldu. Ņemta vērā arī paredzētā dzelzceļa tīkla elektrifikācija - pēc tās minētajiem maršrutiem klāt varētu nākt arī Daugavpils virziens.

Savukārt bezmaksas sabiedriskais transports tiks nodrošināts vietās, kur iedzīvotāju blīvums ir mazāks nekā četri iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Ministrs uzsvēra, ka šo maršrutu skaits un virziens "nav akmenī cirsts", un, tuvojoties 2021.gadam, vēlreiz tiks izvērtēts, kur šādi reisi ir nepieciešami, turklāt tas varēs mainīties.

Linkaits uzsvēra, ka autobusu kilometru skaita samazināšanās par 17% pasažierus un iedzīvotājus neietekmēs, jo būtiskākais, veidojot koncepciju, bijis nodrošināt, ka cilvēks vienas dienas laikā var ērti no dzīvesvietas nokļūt attīstības centrā uz darbu, skolu vai kādu pasākumu, un atgriezties arī atpakaļ mājās.

Godiņš pastāstīja, ka valsts dotēto reisu skaits pamatā samazināts uz Rīgas un Pierīgas rēķina, bet reģionos tīkls tiks apkalpots tāpat kā pašreiz.