Banner 980x90

Aptauja: vislielākais atbalsts elektroniskajai uzraudzībai ir Vidzemē

Ilustratīvs foto/ Foto: Stock.XCHNG
Ilustratīvs foto/ Foto: Stock.XCHNG

Vislielāko atbalstu elektroniskās uzraudzības sistēmas ieviešanai Latvijā pauduši vidzemnieki, pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informē Valsts probācijas dienests (VPD).

VPD veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina – 82% vidzemnieku personīgi atbalsta elektroniskās uzraudzības ieviešanu Latvijā. Tāpat 89% vidzemnieku ir apstiprinājuši, ka ir informēti par elektronisko uzraudzību, tās principiem un kontroles iespējām.

Tikai nedaudz vairāk nekā 70% kurzemnieku personīgi atbalsta elektronisko uzraudzību, Latgalē elektronisko uzraudzību atbalsta 69% iedzīvotāju, savukārt Zemgalē - 67%. Kā galveno iemeslu elektroniskās uzraudzības atbalstam vidzemnieki (62%) visbiežāk min to, ka elektroniskā uzraudzība ir gudrs ilgtermiņa risinājums, kas valstij izmaksā mazāk nekā ieslodzīto uzturēšana ieslodzījuma vietās. Kurzemnieki (78%) kā galveno iemeslu elektroniskās uzraudzības atbalstam min to, ka labāk, lai ieslodzītais strādā un maksā nodokļus, nekā atrodas ieslodzījumā. Šādam viedoklim piekrīt arī aptaujāto Zemgales (64%) un Latgales (61%) iedzīvotāju lielākā daļa.

Aptaujas dati liecina, ka vismazākā izpratne par elektroniskās uzraudzības sistēmu ir Zemgalē, jo šeit 28% iedzīvotāju atzinuši, ka nav informēti par to, kas ir elektroniskā uzraudzība. Latgalē šādu atbildi snieguši 22% iedzīvotāju, savukārt Kurzemē – 16%.

VPD vadītājs Mihails Papsujevičs uzsver, ka pētījuma dati pierāda - dienestam ir vairāk jāstāsta sabiedrībai gan par probāciju, gan elektronisko uzraudzību un to, cik svarīgi ir atbalstīt cilvēkus, kuri ir pierādījuši, ka spēj un vēlas mainīties. Lai to skaidrotu, ir jāsniedz informācija, kā elektroniskā uzraudzība darbojas, kā notiek kontrole, kā arī jāstāsta, ka līdztekus elektroniskajai uzraudzībai ar notiesāto tiek strādāts arī papildus, lai atturētu no atkārtotas nozieguma izdarīšanas.

Visnegatīvāko attieksmi pret elektroniskās uzraudzības ieviešanu Latvijā izrādījuši kurzemnieki (11%), kā galveno iemeslu minot to, ka elektroniskā uzraudzība neatturēs no nozieguma izdarīšanas, ja notiesātais vēlēsies to paveikt. Arī 5% zemgaliešu ir pilnībā pārliecināti, ka elektroniskā uzraudzība neatturēs no nozieguma izdarīšanas. Savukārt 9% latgaliešu atzinuši, ka neatbalsta sistēmas ieviešanu, jo netic, ka notiesātais varētu mainīties. Šādam viedoklim piekrīt arī 7% vidzemnieku.

Latvijā elektroniskā uzraudzība laika posmā no pērnā gada 1.jūlija līdz šī gada 1.jūnijam piemērota 51 notiesātajam. M. Papsujevičs norāda, ka sistēma darbojas labi un nodrošina pozitīvu rezultātu, kas liecina, ka elektroniskās uzraudzības sistēmas ieviešana bijusi veiksmīga. Šāda sistēma tiek īstenota teju visās Eiropas Savienības valstīs un tiek uzskatīta par veiksmīgu ilgtermiņa risinājumu.

Elektronisko uzraudzību pašlaik iespējams piemērot pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem, tādējādi nodrošinot pakāpenisku notiesātā integrēšanos sabiedrībā, turklāt tā ir ievērojami ekonomiskāka nekā brīvības atņemšanas soda izpilde. Teju visas Eiropas Savienības valstis īsteno šo praksi. Latvijā šī projekta izmaksas tiek segtas no Norvēģijas finanšu instrumenta (85%) un valsts līdzfinansējuma (15%).

Sabiedriskās domas aptaujā piedalījās 500 respondentu no visas Latvijas. Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Berg Research".

 

 

 

 

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)