Alūksnes novada Sociālais dienests iesaistīsies kopīgā projektā ar igauņiem
Projekta laikā plānots analizēt neformālo aprūpētāju situāciju Baltijas valstīs, kā arī Somijā, kur šis jautājums jau ir labāk atrisināts, un likt to apzināties valstiskā līmenī.
"Igaunijas aprūpētāji" ir nevalstiskā organizācija, kas apvieno neformālos aprūpētājus Igaunijā. Organizācijas pārstāvji Helle Lepika un Einars Tenissons Alūksnē tikās ar Alūksnes novada Sociālā dienesta vadītāju Regīnu Kalniņu un vadītājas vietnieci Viju Vārtukapteini, kā arī biedrības bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām "Saulstariņi" valdes priekšsēdētāju Māru Podkalni.
"Neformālais aprūpētājs ir jebkurš cilvēks, kas regulāri piezvana saviem atsevišķi dzīvojošajiem vecvecākiem un apvaicājas, kā viņiem klājas, katrs, kurš piegādā pārtiku vai aizbrauc apskatīt veco cilvēku. Ja aprūpes intensitāte ir nepieciešama tik liela, ka cilvēks pie aprūpējamā ir piesaistīts 24 stundas diennaktī, tad aprūpētājs pats vairs nevar strādāt algotu darbu, zūd viņa profesionalitāte, kļūst neuzmanīgs darbā, vai uz ceļa, līdz ar to neformālais aprūpētājs savu dzīvi vairs nedzīvo, bet koncentrējas tikai uz aprūpējamo," par projekta izvirzīto problēmu stāsta Lepika.
"Igaunijā šobrīd šis jautājums ir ļoti aktuāls. Neformālajiem aprūpētājiem ir liela slodze. Apstākļi un nosacījumi, kādos viņi aprūpē savus tuviniekus, lielākoties atšķiras no apstākļiem, kādos strādā profesionālie aprūpētāji. Tāpat neformālajiem aprūpētājiem trūkst apmācību iespēju, palīglīdzekļu pieejamības, nav pienācīgi atrisināts jautājums par neformālo aprūpētāju sociālo apdrošināšanu. Jautājums ir par to, kādēļ ir šāda atšķirība un kādēļ tā ir tik liela," turpina Lepika.
Lepika arī norādīja, ka Igaunijā 2015.gadā valsts līmenī izveidota darba grupa, kas strādā ar ideju par aprūpes slodzes samazināšanu neformālajiem aprūpētājiem. Savukārt 2016.gadā pieņemts sociālās aprūpes likums, kas nosaka, ka vietējām pašvaldībām jānodrošina aprūpes pakalpojums, ja atzīts, ka konkrētai personai tas nepieciešams. Igaunijā šobrīd normatīvie akti nosaka, ka vietējās pašvaldības var maksāt neformālajiem aprūpētājiem pabalstu līdz 100 eiro apmērā.
Plānots, ka pavasarī Alūksnē organizēs fokusgrupas sanāksmi "Tuvinieku aprūpētāju mājas kā darba vide - droša un pieejama". Tikšanās dalībnieki vienojās par sanāksmes programmas tēmām, par kurām apkopos informāciju, un analizēs normatīvos aktus Latvijā, kas regulē gan cilvēka, gan aprūpes darbinieka tiesības un pienākumus, kā arī darba videi noteiktās prasības, lai nodrošinātu drošu vidi. Šāda sanāksme notiks arī Igaunijā un Somijā. Tas būs kā atskaites punkts, lai pēc tam projekta partneru fokusgrupu rezultāti būtu salīdzināmi un tālāk varētu runāt par neformālo aprūpētāju slodzi.
Sociālais dienests ar Igaunijas nevalstisko organizāciju jau iepriekš ir piedalījies kopīgā projektā, kur viena no aktivitātēm bija vērsta uz neformālo aprūpētāju labklājības un veselības izpēti.
Uz sarakstu
