FM: E-veselības projektu ieviešana līdzekļu nezaudēšanu negarantēs, tiem jāpierāda sava lietderība
E-veselības sistēmai būtu jāsāk darbs no 2016.gada. FM to vērtē kā ļoti augsta riska projektu. Tomēr šobrīd šo projektu nevar "norakstīt", jo gadījumā, ja projekta izstrādātāji, proti, Nacionālais veselības dienests (NVD) un Veselības ministrija (VM) pieturēsies pie saviem solījumiem, pastāv cerība, ka projekts tiek pabeigts un ERAF līdzekļi nav jāatmaksā, norādīja ministrijas speciālisti.
Kā deputātiem sacīja NVD vadītāja Daina Mūrmane-Umbraško, NVD līdz 28.novembrim ir jāpabeidz divi e-veselības projekti - elektroniskā darba nespējas lapa un e-recepte. Decembra sākumā šos produktus ir plānots piedāvāt testēšanai ārstniecības personām.
Viņa gan piebilda, ka "NVD šajā spēlē nav viens, pretī ir izpildītāji, kas veic produktu izstrādi un nodarbojas ar programmēšanu. "Daudz kas atkarīgs no viņiem," uzsvēra NVD vadītāja.
Kā aģentūrai LETA piebilda dienesta vadītāja, risku esamību projektā viņa noliegt nevar - par risku projektu neieviest varēs runāt decembra sākumā.
NVD plāno piesaistīt papildu uzraugus, lai garantētu e-veselības drošu ieviešanu un ilgtspēju.
Arī VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa norādīja, ka ministrija šobrīd strādā pie normatīvo aktu grozījumiem, lai ārstniecības iestādes e-recepti un darba nespējas lapu varētu no 1.janvāra pus gadu lietot brīvprātīgi, ne obligāti, kā bija plānots sākotnēji.
Deputātus gan satrauca iespēja zaudēt 11 miljonus ERAF piešķirto līdzekļu gadījumā, ja projekts netiek ieviests. Deputāti norādīja, ka tā ir liela summa, un gadījumā, ja īstenotos sliktākais scenārijs, viņi vēlēsies zināt par projektu atbildīgo vārdus.
Sēdē piedalījās arī Valsts kontroles (VK) pārstāvji. Viņi deputātus informēja par e-veselības revīzijā secināto.
VK secinājusi, ka līdzšinējās darbības saistībā ar e-veselības projekta ieviešanu bijušas orientētas tikai uz Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguvi, ne konkrētu mērķu sasniegšanu.
Līdz ar to VK ir bažas, ka Latvija var pazaudēt ES piešķirtos līdzekļus.
Gadījumā, ja noslēguma pārbaudēs par projekta ieviešanu tiks konstatēts, ka projekta mērķi nav sasniegti, un piešķirtos ES līdzekļus atzīs par nepamatoti izlietotiem, Latvijai būs jāmeklē 11,3 miljoni eiro, lai segtu radītos izdevumus.
Lai gan e-veselības sistēmai būtu jāsāk darbs no 2016.gada, secināts, ka ir iztērēti 14,5 miljoni eiro, bet iedzīvotājiem nav pieejams neviens no produktiem.
Uz sarakstu
